Prinča Harija pasaule sabruka, kad viņam paziņoja, ka viņš vairs nevar būt karavīrs Afganistānas kara laikā. Savas emocijas par šo notikumu un to, kādēļ viņš sniedzās pēc pudeles Harijs aprakstījis savos memuāros “Spare”.

Savā autobiogrāfijā Saseksas hercogs atklāja, kā viņš pievērsās alkoholam, lai gūtu mierinājumu pēc tam, kad armijas vadītājs ģenerālis Dannats atcēla viņa izvietošanu Afganistānā, sakot, ka viņš kā princis ir kļuvis par ienaidnieka ložu mērķi.

Viņš raksta, ka šajā laikā nonācis savā zemākajā punktā un nav zinājis, kur vērsties. Harijs raksta: "Es apsvēru iespēju aiziet no armijas. Kāda jēga bija palikt, ja es nevarēju būt karavīrs?"

Viņš turpināja, stāstot par to, kā šajā jautājumā notika viņa sarunas ar vecāko brāli princi Viljamu. Viņaprāt, iespējams, tieši šajā situācijā sākusies abu brāļu savstarpējā sāncensība.

Viņš memuāros raksta: "Lielāko daļu laika mums ar Villiju nebija nekāda sakara ar visām šīm troņa mantinieku un rezerves muļķībām. Taču laiku pa laikam viņa rīcība mani pārsteidza un sapratu, ka kaut kādā līmenī viņam tas patiešām bija svarīgi. Profesionāli, personīgi, viņam rūpēja, kur es esmu, ko es daru."

Tieši tad Harijs meklēja mierinājumu pudelē. Viņš paskaidroja: "Nesaņemot mierinājumu ne no vienas puses, es to meklēju degvīnā un “Red Bull”. Un džins ar toniku. Ap šo laiku mani nofotografēja, kā es vēlās stundās ieeju vai iznāku no vairākiem krogiem, klubiem, mājas ballītēm."

Lasi vēl:

• Karaļa Čārlza tiešie vārdi, kas Harijam uz mūžu palikuši prātā pēc ziņas par mammas Diānas nāvi
  
• Karaliskās ģimenes fotogrāfs par Harija un Meganas kāzām: “Sliktākās kāzas, kādās esmu darbojies”
  
• Eksperts: Viljams pret Hariju izturas tā, it kā viņš vairs neeksistētu