Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Projektētāji: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvdarbos nav veltīta pienācīga uzmanība defektu novēršanai

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 jaunā korpusa būvdarbi. Foto: Zane Bitere/LETA

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 jaunā korpusa būvdarbi. Foto: Zane Bitere/LETA

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A2 korpusa būvdarbos nav veltīta pienācīga uzmanība defektu novēršanai, aģentūrai LETA pavēstīja jaunā korpusa projektētāja un autoruzrauga SIA "Sestais stils" būvprojektu vadītāja Vita Polkovņikova.

Viņa pauda viedokli, ka būvuzņēmējs SIA "Velve" ar saviem publiskajiem paziņojumiem maldina sabiedrību un mēģina novērst uzmanību no patiesās situācijas - jau 2022.gadā būvē tika konstatēti būtiski būvdarbu defekti un sniegtas norādes to novēršanai, kas joprojām nav ņemtas vērā.

Polkovņikova skaidro, ka būvuzņēmējs vaino visus citus būvniecības dalībniekus, mēģinot norādīt uz trūkumiem būvprojekta dokumentācijā, runājot par nepiemērotu līgumu un apgalvojot, ka pasūtītāja vadības komanda nav vērsta uz sadarbību. "Šiem centieniem ir acīmredzams iemesls - pārvirzīt sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību no patiesajiem iemesliem - savas nespējas novērst defektus - uz šķietamiem blakus faktoriem," viņa pauda.

Pēc Polkovņikovas minētā, šobrīd būvuzņēmējs vēlas panākt situāciju, kad objektā vairs nepaliek neviens no sākotnēji iesaistītajiem dalībniekiem. Būvuzraudzības komandas nomaiņa jau ir veikta, un šobrīd būvuzņēmējs, kas jau tāpat nevar nodrošināt pietiekamu būvstrādnieku skaitu objektā, vēlas pārņemt arī projektēšanu, visticamāk, lai saņemtu papildu termiņu it kā projektēšanai un papildu finansējumu detalizācijas un ražošanas rasējumu izstrādei.

Polkovņikova vērš uzmanību, ka ēkas konstrukciju un fasādes izbūves darbi ir faktiski pabeigti, starpsienu izbūves dokumentācija nerada jautājumus, bet tīklu izbūve paveikta par apmēram 60%, līdz ar to ir jāizstrādā atsevišķi ražošanas rasējumi un detalizācija, bet nav veicama būtiska projektēšana.

"Vēl vairāk - paužot vēlmi pārņemt projekta dokumentāciju, tādējādi uzņemoties arī pilnu civiltiesisko atbildību, būvuzņēmējs faktiski apliecina, ka ar dokumentāciju viss ir kārtībā, jo neviens labprāt neuzņemas nekvalitatīvus projektus. Arī būvuzņēmēja organizētais ārējais audits nav konstatējis būtiskas problēmas, kas prasītu izmaiņas projektā," pauž Polkovņikova.

Speciāliste atzīmē, ka šāda mēroga būvobjektos vienmēr ir nepieciešami papildu precizējumi būvprojektā, skaidrojumi un atsevišķas izmaiņas, tomēr ne autoruzraugs, ne būvuzraugs nav identificējuši dokumentācijas nepilnības, kas varētu novest ēku tik katastrofālā stāvoklī.

Polkovņikova norāda, kaut arī būvuzņēmēja projekta komandas vadība mainīta vairākkārt un defektu novēršanai pienācīga uzmanība nav veltīta - nav ticis noslēgts būves perimetrs, tādējādi būvē joprojām iekļūst ūdens. Nav pabeigta arī pamatu plātnes un pagraba sienu, kā arī ēkas savienojošā tuneļa hidroizolācija. Ilgstoši pieļaujot ēkā neatbilstošu mikroklimatu, būtiski bojāti jau iepriekš paveiktie būvdarbi - vairākās būves zonās parādījies pelējums, kura tālāku izplatību nav bijis iespējams novērst nenoslēgtā būves perimetra un virs pagraba paredzēto zaļo jumtu zonā nepabeigtās siltināšanas dēļ.

Polkovņikova skaidro, ka visas šīs problēmas identificētas jau 2022.gada beigās, bet, neskatoties uz būvuzņēmēja solījumiem tās novērst līdz 2023.gada jūlijam, tas joprojām nav noticis. Visa pagājušā gada garumā būvuzņēmējs nav nodrošinājis pietiekamu būvstrādnieku skaitu un nav vienojies ar apakšuzņēmējiem par būves perimetra noslēgšanu līdz rudens-ziemas periodam.

Neviens no šiem darbiem nav saistīts ar jebkādu trūkstošu informāciju būvprojekta dokumentācijā, nekompetentu pasūtītāja komandas rīcību vai nesamērīgām būvuzraudzības prasībām, bet gan ar būvuzņēmēja nespēju piesaistīt pietiekami daudz atbilstošas kvalifikācijas būvspeciālistu un apakšuzņēmēju defektu novēršanai, uzsver Polkovņikova.

Proti, vairāk nekā triju gadu garumā regulāri nav nodrošināts par inženiertīklu izbūvi atbildīgais inženieris būvuzņēmēja komandā, trūkst par atsevišķu komunikāciju izbūvi atbildīgo speciālistu, būtiski tiek kavēta ražošanas rasējumu izstrāde. Būvdarbu virzību Polkovņikovas ieskatā kavē arī jaunās būvuzņēmēja komandas viedoklis, ka, mainoties komandai, ir mainījies arī būvuzņēmējs un nav atzīstami iepriekšējo komandu pieņemtie lēmumi, lai gan tos pieņēmuši tā paša uzņēmuma darbinieki ar tādu pašu pilnvaru apjomu.

Polkovņikova atzīmē, ka kritiskā situācija būvobjektā izveidojās laikā, kad līdz ar Covid-19 radītajiem kavējumiem un objektīvu kvalificētu būvstrādnieku trūkumu visu pasliktināja Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā. Tās rezultātā nebija iespējams nodrošināt nepieciešamo būtisko būvmateriālu piegādi gan pieaugošo izmaksu, gan piegādes termiņu un būtiska kvalificētu būvstrādnieku trūkuma dēļ.

Lai gan atbilstoši valstī pieņemtajam regulējumam tika panākta virkne vienošanos ar būvniecības līgumos iesaistītajiem uzņēmējiem, visos Polkovņikovai zināmajos liela apmēra būvobjektos šis periods ir atstājis dramatisku ietekmi uz būvdarbu izpildes termiņiem un izmaksām, kas atbilst straujajai inflācijai un nozarē strauji augošajam pieprasījumam pēc speciālistiem.

Ņemot vērā, ka visi Eiropas fondu apguves termiņi beidzās vienlaicīgi, izmaksu spiediens konkurencē par darbaspēku tikai palielinājās, un lielākoties normāla darbu virzība vērojama vien tajos objektos, kur līgumi pēc ārkārtas situācijas iestāšanās tika pārtraukti un no jauna slēgti ar uzņēmējiem, kas nosauca situācijai atbilstošas izmaksas un termiņus, norāda Polkovņikova.

Viņa min, ka šie apstākļi ir veicinājuši kritiskas situācijas veidošanos arī PSKUS otrās kārtas būvobjektā.

Polkovņikova skaidro, ka, acīmredzot, šībrīža situācijā nav iespējams sekmīgi realizēt plānotos darbus iepriekš nosauktajās izmaksās un termiņos, un apliecinājums būvuzņēmēja centieniem panākt sabiedrības interesēm atbilstošu rezultātu būtu savu kļūdu atzīšana, atbildības uzņemšanās, retorikas maiņa un defektu novēršana.

Jau ziņots, ka slimnīca ir paziņojusi, ka no otrdienas, 13.februāra, lauzīs līgumu ar "Velvi" par jaunā A2 slimnīcas korpusa būvniecību. Līgums tiek lauzts vienpusēji. Patlaban slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 20.februārī.

Slimnīcas padome norāda, ka "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi.

PSKUS valde sola jaunā korpusa būvprojektu pārņemt ar policiju, ja būvnieks to pasūtītājam neļaus izdarīt labprātīgi.

Tikmēr līdzšinējais būvnieks "Velve" savas tiesības plāno nepieciešamības gadījumā aizstāvēt tiesā.

Tāpat vēstīts, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 jaunā korpusa būvdarbi. Foto: Zane Bitere/LETA

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 jaunā korpusa būvdarbi. Foto: Zane Bitere/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas