Psiholoģija apbedīšanas procesā: Kā emocionāli sagatavoties zaudējumam?

Tik daudz tiek runāts par pašu nāvi. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kā emocionāli sagatavoties mīļotā cilvēka aiziešanai. Tā nav tēma par, kuru labprāt vēlamies runāt, tomēr cilvēka mūžam iztekot vai sirgstot ar kādu nopietnu saslimšanu, domas par gaidāmo zaudējumu kļūst neizbēgamas. Lielākajai daļai cilvēku, iespējams, ar sagatavošanos nekad nepietiks. Mīļotā cilvēka nāve ir jāpiedzīvo un tikai tad iespējams saprast savas jūtas un kādas darbības nepieciešamas, lai virzītos uz priekšu. Taču ir vairākas lietas, ko iespējams darīt, lai palīdzētu emocionāli sagatavoties šim grūtajam dzīves notikumam.

Kopā būšana un atklātība

Runā! Saki visu, ko vajag un vēlies pateikt. Atklāti paud savu mīlestību un rūpes, kopā būšanas brīžos. Cilvēki bieži nožēlo, ka nav izteikuši savas jūtas, kamēr kāds bijis dzīvs un ka viņiem vairs nebūs tādas iespējas. Velti laiku ne tikai kopīgām sirsnīgām sarunām, bet arī tīri praktiskiem jautājumiem, kas attiecas uz svarīgu dokumentu un tuvinieka pēdējās gribas izpildi, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar apbedīšanu un bērēm. Šādu lietu sakārtošana un informācijas izzināšana palīdz psiholoģiski noskaņoties, kā arī sniedz gatavu rīcības plānu pēc mīļotā aiziešanas viņsaulē. Šis praktiskais solis palīdzēs saglabāt kontroli un līdzsvaru par dzīvi grūtajā bēru plānošanas un apbedīšanas procesa laikā.

Sirds sāpes ir neizbēgamas

Sēru darbs no terapeitiskā viedokļa ir atdalīt no mirušā. Tas ir kas vairāk nekā fiziska atdalīšana, bet arī garīgās un emocionālās enerģijas atdalīšanas process. Tas var šķist skarbi un nežēlīgi, un vairumam cilvēku to ir grūti pieņemt. Tomēr svarīgi apzināties, ka pēc tuvinieka zaudēšanas dzīve neapstājas. Pretējā gadījumā cilvēks var palikt emocionāli iestrēdzis un nespēj dzīvot pilnvērtīgi virzoties uz priekšu. Jā, asaras, sēras un smaga sirds pēc mīļa un tuva cilvēka zaudējuma ir neizbēgamas! Dzīvie skumst par mirušajiem, tomēr vairāk viņi sēro par to daļu no sevis, kas “mirst” kopā ar nelaiķi. Zaudējums patiesībā ir par to, kā cilvēks sadzīvo ar mīļoto cilvēku neesamību blakus un kā šai saulē palikušie apstrādā tukšumu, ko jūt bez viņiem.

Psiholoģiskā atbalsta nozīme

Ģimenes locekļa vai partnera zaudējums ir viens no smagākajiem emocionālajiem pārdzīvojumiem, ar ko cilvēks savā dzīvē var saskarties. Šis zaudējums ietekmē gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu, radot dziļas sāpes, skumjas vai pat depresiju. Katra cilvēka sēras ir individuālas. Kāds ar tām tiks galā pats, citam būs nepieciešama profesionāla palīdzība. Emocionālā atveseļošanās pēc tuvinieka zaudējuma var prasīt laiku un pacietību. Psiholoģiskais atbalsts var ietvert profesionālu terapiju, atbalsta grupas vai draugu un ģimenes locekļu klātbūtni. Ir svarīgi sniegt cilvēkam drošu vidi, kurā izteikt savas jūtas, dalīties pieredzē un mācīties no citu cilvēku stāstiem, kas piedzīvojuši līdzīgas situācijas. Profesionāla terapija piedāvā iespēju strādāt ar kvalificētu speciālistu, lai pārrunātu un saprastu esoša vai potenciālā zaudējuma izraisītās emocijas. Terapeiti izmanto dažādas tehnikas, lai palīdzētu cilvēkiem saprast un pieņemt savas jūtas, kā arī palīdz atrast piemērotu stratēģiju skumju pārvarēšanai.