Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka (LKS) vismaz kopš
2004.gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem
par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati
noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē
par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs
"Re:Baltica".

E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma
"The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar
"Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas
laikrakstu "Expressen". Ždanoka atbildē "Re:Baltica"
nenoliedza e-pastu autentiskumu, bet paziņoja, ka uzskata par nepieņemamu
komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu.

Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms
elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp
Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB.
Ždanoka "Re:Baltica" neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija
no FSB. Viņa "redzamais" uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt
Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas
vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas
organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā
Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem
tēloja "novērotājus" no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests
(VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā "efektīvs resurss gan
Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un
Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas
konfliktā".

Kā raksta "Re:Baltica", Ždanoka ar Gladeju plānoja
tikšanās Eiropā. Lai gan vēstulēs viņi nekad neapsprieda tikšanos saturu, par
attiecību raksturu liecina, piemēram, kāds 2007.gada e-pasts ar nosaukumu
"Atskaite". Tajā Ždanoka taisnojusies, ka neesot paspējusi nosūtīt
solīto informāciju no Strasbūras, bet vēstules rakstīšanas brīdī viņa esot
Krimā, kur, "par laimi, ir e- pasts", taču drīz jāatbrīvojot dators,
tādēļ "ļoti īsi par padarīto kopš jūnija".

Ždanoka rakstījusi, ka 26.jūnijā sarīkota publiska
uzklausīšana EP, kurā sanākušie kritizējuši Igaunijas varas iestāžu it kā
agresīvo "rīcību pret [Bronzas kareivja pārvietošanas] demonstrācijas
dalībniekiem". Pasākums EP apzināti rīkots Starptautisko spīdzināšanas
upuru atbalsta dienā. Ždanoka norāda, ka to "plaši aprakstīja Krievijas,
Igaunijas un Latvijas mediji. (Lielu reportāžu uzrakstīja mans praktikants
Ivans Engaševs, un to nopublicēja divas lielas Latvijas krievu avīzes un
iknedēļas "Rakurs".)"

"Re:Baltica" noskaidroja, ka "lielo
reportāžu" bez autora vārda nopublicēja Daugavpils avīze "Gorod"
un "Čas". "Rakurs" bija partijas LKS iekšējais izdevums.

11.augustā sarīkota trīs dienu nometne, kurā satikās
pārstāvji no Latvijas "antifašistiem" un Igaunijas "Nakts
sardzes". Pēdējās pārstāvjus vainoja 2007.gada aprīļa masu nekārtību
izraisīšanā, protestējot pret padomju pieminekļa pārvietošanu uz pilsētas
kapiem. "Sanāksmē tika pieņemts lēmums izveidot starptautisku antifašistu
apvienību."

Par Latviju Ždanoka ziņojusi, ka nodibināts "Tatjanas
Ždanokas fonds "Krievu skolai"", kas apmaksās iknedēļas
raidījumu "Stunda krievu skolai". "Šīs programmas mērķis būs
informēt vecākus par problēmām, kas var rasties, ja bērnus nosūtīs mācīties
latviešu skolās vai bērnudārzos". "Re:Baltica" noskaidroja, ka
raidījumu translēja "Radio PIK", kas pieder citam prokrieviski
noskaņotam izbijušam politiķim Jurim Žuravļovam.

Kā pēdējo darbu Ždanoka atskaitē minējusi gatavošanos
izstādei "Krievi Latvijā", ko plānots izvietot EP. Saskaņā ar viņas
rakstīto, izstādes mērķis esot bijis "sasist iesakņojušos latviešu
oficiālo mītu par krievu iedzīvotājiem Latvijā kā imigrantiem".

2010.gada pavasarī Ždanoka sūtījusi Gladejam ieceres Otrā
pasaules kara beigu svinībām Latvijā, ko vietējā krievvalodīgā kopiena svin
9.maijā. Šoreiz viņa lūgusi naudu - kopumā 6000 ASV dolāru - lai nopirktu 10
000 metru Georga lentīšu, ko dalīt pasākumu dalībniekiem Latvijas pilsētās. Par
1500 dolāriem viņa vēlējusies 1000 eksemplāros atkārtoti izdot kara dziesmu
krājumu, ko izplatīt veterāniem. Vēl nauda bijusi vajadzīga Latvijas kara
veterānu braucienam uz Austriju un Beļģiju, un konkursa "Jaunatne - Lielās
uzvaras gadadienai" organizēšanai.

Ždanoka "Re:Baltica" neatbildēja, vai toreiz naudu
saņēmusi. Gladeju viņa pazīstot jau kopš 70.gadiem, kad kā studenti Kaukāzā
mācījušies slēpot. Turpinājuši tikties gan Sanktpēterburgā, kur Gladejs ar sievu
dzīvojis, gan Rīgā, kad Gladeja meita apprecējusies ar latvieti. Gladejs
strādājis Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) Parlamentārās Asamblejas (PA)
sekretariātā un viņa kā EP deputāte piedalījusies tā rīkotajos pasākumos
Pēterburgā. No 2014. līdz 2019.gadam Ždanoka aicinājusi NVS PA pārstāvjus uz
dažām konferencēm, ko pati rīkojusi Briselē.

"The Insider" pārliecinājies par Gladeja saistību
ar FSB pēc viņa pieejas līmeņa "valsts noslēpumam" un
"ierobežotiem/kontrolētiem braucieniem" ārpus Krievijas, kas atrodami
uzlauztā Krievijas valdības datu bāzē. To uzlauza Ukrainas militārās
izlūkošanas dienests (HUR).

Gladejs darbojās FSB piektajā dienestā, ko izveidoja
90.gados, bet no 2004.gada tam bija dots uzdevums pretoties "krāsainajām
revolūcijām" Krievijas interešu zonas valstīs, sākot no Ukrainas un
Gruzijas un beidzot ar Kirgizstānu. Nesenākā pagātnē tā uzdevums bija politiski
destabilizēt Ukrainu un rekrutēt palīgus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma
Ukrainā 2022.gada 24.februārī.

Ar Gladeju Ždanoka regulāri sazinājusies vismaz astoņus
gadus, līdz pat 2013.gadam, liecina "The Insider" rīcībā esošie
dokumenti. Situācija mainījusies 2013.gada septembrī, kad Gladejs e-pastu no
eiroparlamentārietes pārsūtījis uz jaunu e-pasta adresi. Pāris mēnešus vēlāk Gladejs
virtuāli Ždanoku iepazīstinājis ar kādu "Sergeju Krasinu", kuram viņa
pēc tam jau rakstījusi pa tiešo.

"The Insider" noskaidrojis, ka "Krasins"
patiesībā bijis segvārds. Pētnieciskie žurnālisti izdarījuši secinājumu, ka aiz
tā varētu slēpties FSB virsnieks no Sanktpēterburgas Sergejs Beltjukovs.
Saskaņā ar "The Insider" rīcībā esošo Beltjukova darba grāmatiņu,
viņš 1993.gadā pabeidza Sanktpēterburgas Ekonomikas universitāti un kopš tā
paša gada ir FSB darbinieku algu sarakstā Sanktpēterburgā. Beltjukovam
piešķirta arī otrā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, kas, saskaņā ar FSB
protokolu, ierobežo nesankcionētu ceļošanu ārpus valsts.

Nopludinātie e-pasti rāda, ka ar Beltjukovu Ždanoka
sazinājusies vismaz līdz 2017.gada janvārim. Kādā vēstulē viņa FSB virsniekam
steidzami lūgusi palīdzēt nosūtīt uz Sanktpēterburgu Ļeņingradas blokādes
pārtraukšanas gadadienas svinībām delegāciju ar astoņiem veterāniem no
Latvijas. "Tradicionāli šādas grupas ceļa izdevumus apmaksāju es, bet
administrācija sedz viesnīcas un ēdināšanas izdevumus," viņa rakstījusi.

Kā raksta "Re:Baltica", Gladejs un Beltjukovs nav
vienīgie FSB darbinieki, kuriem Ždanoka palīdzējusi. 2014.gada pavasarī -
laikā, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu, - Ždanoka lūdza Beļģijas
vēstniecībai Krievijā izsniegt Šengenas vīzu kādam Artjomam Kurejevam, lai viņš
varētu apmeklēt EP. Šāda informācija redzama Igaunijas tiesas spriedumā, ar
kuru 2022.gadā tā notiesāja pašpasludināto "Igaunijas cilvēktiesību
ombudu" Sergeju Seredenko par darbībām, kas apdraud Igaunijas valsts
pastāvēšanu. Kurejevs spriedumā identificēts Krievijas drošības dienesta
darbinieks un viens no Seredenko kuratoriem.

Ždanoka "Re:Baltica" skaidrojusi, ka Kurejevu
uzaicinājusi piedalīties pašas rīkotajā krievu jaunatnes forumā, kas notika EP.
"Viņu kā Sanktpēterburgas universitātes starptautisko attiecību fakultātes
pasniedzēju rekomendēja uzaicināt mans stažieris, kas studēja šajā
fakultātē," rakstīja Ždanoka.

Ždanoka ir bijusi saziņā ar vēl vienu FSB darbinieku -
Georgiju Muradovu. 2009.gadā TV3 raidījums "Nekā personīga" fiksēja,
kā tobrīd Maskavas mērijas pārstāvis Muradovs ieradās Rīgā un aicināja vietējos
krievus balsot par Ždanoku EP vēlēšanās. Žurnālisti nofilmēja, kā vienā no
pasākumiem kara veterāniem tika dalīta arī nauda.

Šobrīd Muradovs ir Krievijas "maigās varas"
organizācijas Rossotrudņečestvo vadītāja vietnieks okupētajā Krimā un viņam par
pret Ukrainu vērstām aktivitātēm ir piemērotas ASV sankcijas. "The
Insider" rīcībā ir informācija, ka Muradova oficiālā reģistrētā adrese -
Mišurinskas prospekts 29/1 Maskavā - ir zināma kā FSB virsnieku daudzdzīvokļu
māja. Piemēram, tajā mīt FSB darbinieks, kurš 2020.gadā mēģināja noindēt
Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju.

Neskatoties uz to, ka Ždanoka savām aktivitātēm lūdza naudu
FSB un ar viņu saistītas organizācijas arī saņēmušas finansējumu no Maskavas,
Latvijas drošības dienesta pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms,
"Re:Baltica" skaidroja, ka Ždanoka, visticamāk, sadarbojās
ideoloģisku motīvu, ne naudas dēļ. "Naudu viņai nevajadzēja. Viņai tās
bija pietiekami kā eiroparlamenta deputātei un viņa daudz tērēja arī no saviem
privātajiem līdzekļiem."

Ždanoka pēc "Re:Baltica" materiāla publicēšanas
plašsaziņas līdzekļiem izplatīja paziņojumu, kurā uzsver, ka personīgā
elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir
nepieļaujama un šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas ir
kriminālnoziegums.

Ždanoka pauž viedokli, ka "Re:Baltica", lūdzot ar
steigu atbildēt uz aizsūtītajiem jautājumiem, centušies viņu iebiedēt pirms
viena no viņas rīkotajiem Eiropas holokausta upuru piemiņas pasākumiem, kurā
tikšot arī prezentēta filma par Rīgas geto, kurai sekošot "diskusija par
neofašisma atdzimšanu ES dalībvalstīs, arī Latvijā".

"Paziņoju, ka mani nobiedēt neizdosies. Izmantot
Eiropas Parlamenta tribīni cīņai ar neofašismu es un mani domubiedri turpinām
un turpināsim. Pārmetumi par maniem kontaktiem ar vairākiem cilvēkiem, kas ir
politiķa tiešais pienākums, nenostrādās. Tāpat kā mana vārda nebija "Čekas
maisos" (atšķirībā no daudziem pazīstamiem politiķiem), es nebiju
sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem. Aizdomas par
tādu sadarbību labāk adresēt tiem, kam ir iespējas izsekot politiķi un uzlauzt
viņa personīgo elektronisko pastu," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem
norāda EP deputāte.

"Re:Baltica" jautāja VDD, ar ko atklājumi par
tiešu sadarbību ar naidīgas valsts izlūkdienestu deputātei varētu beigties, un
noskaidrojās, ka tikai no 2016.gada likums paredz atbildību par palīdzību
ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latviju. To neesot iespējams
piemērot ar atpakaļejošu datumu. VDD gan vērtēšot vienu e-pastu, kas esot
datēts ar 2017.gadu, kad par to jau ir paredzēta atbildība.

Krievija

Eiropas Parlaments

Politika

Tatjana Ždanoka

Aktuāli

Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka (LKS) vismaz kopš 2004.gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza...

"Re:Baltica": Ždanoka par savām aktivitātēm atskaitījusies Krievijas izlūkdienesta darbiniekam

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...