2019.gadā Rēzija Kalniņa piedzīvoja sāpīgu atvadīšanos no mammas Helgas Dancbergas. Taču, sarunu šovā "Kad viņas satiekas" runājot par abu pēdējo dienu kopā, no Rēzijas strāvo tāds īpašs miers un gaišums. Viņa tic, ka pēc Tibetiešu filozofijas, cilvēks nevis aiziet no šīs pasaules, atvadās vai tamlīdzīgi, bet gan “piedzimst debesīm”. Šis skatījums, kā arī filozofijas grāmatas, kur izskaidrots cilvēka dzīves gājums un pārejas no vienas pasaules citā, viņai arī ļoti palīdzējušas tikt pāri pirmajam grūtajam posmam. Vēl Rēzija uzskata, ka viņai ļoti paveicies, ka šajā sarežģītajā brīdī blakus bijuši tuvi cilvēki, kas ar cilvēka aiziešanu savā darbā saskaras ikdienā un spēj sniegt atbalstu – brālis Krists mācītājs, un māsa Dana - kapelāne. Vēl Rēzija ir pateicīga Dievam, ka mammas pēdējo dienu viņiem izdevās pavadīt visiem kopā, mierīgā noskaņā atvadīties un sajust īpašu mīlestību.
Jaunajā gadā Rēzija apņēmusies katru dienu sākt ar domu, ka viss labākais dzīvē vēl priekšā. Vēl sarunā izskan interesanta doma, ka sasniedzot 50 gadu vecumu, sieviete it kā iekšēji atbrīvojas, pārstāj izdabāt sabiedrības gaidām un pieņēmumiem, un sāk justies atkal kā pusaudžu gados, kad cilvēks vēl nesatraucas par stereotipiem un ierobežojumiem, un viss šķiet iespējams.
Zemāk skaties 1188 Play video no STV Pirmā! šova “Kad viņas satiekas” - tajā viesojas par latviešu dīvu dēvētā aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. Līdztekus sarunām par profesionālām iecerēm jaunajā gadā, sievietes pašapziņu un to, kā ir būt slavenās Kalniņu dzimtas atvasei, to gaisotne iegūst pavisam filozofisku raksturu, kad nonāk līdz tēmai par aiziešanu no šīs pasaules ķermeņa.
Skatieties arī:
Marija Naumova par attiecībām ar mammu
Par ko Ainārs Rubiķis ir pateicīgs savai sievai