Riežupes smilšu alas ir viena no vietām, kas ir obligāti jāredz, ja dodies apskatīt Kurzemi, īpaši, ja esi plānojis paviesoties Kuldīgas apkaimē. Smilšu alas atrodas vien 4,3km no Ventas rumbas. Alu apmeklējums ir patiešām iespaidīgs – neko tādu citviet nav gadījies redzēt – pastaiga pa alu labirintu sagādāja tādas emocijas, ka pēc tam gan bērniem, gan pieaugušajiem šis objekts ierindojās TOP pozīcijās no visiem Kurzemes brauciena laikā redzētajiem.
Ekskursijas Riežupes smilšu alās ir iespējamas tikai gida pavadībā no aprīļa līdz oktobrim, bet ziemas sezonā alas tiek slēgtas, ļaujot atpūsties arī tajās mājojošajiem sikspārņiem. Pirms došanās noteikti uzzini aktuālos alu darba laikus.
No Kuldīgas braucot gandrīz pretī Ventas rumbai ir ceļš ar norādi, ka alas atrodas 4,3 km attālumā. Šis ceļš gan ir zemes ceļš, tomēr attālums nav liels un galamērķis ir tā vērts. Ierodamies alās un esam pārsteigti – lai gan atlikušas vien pāris stundas līdz slēgšanai un diena nav no saulainākajām, automašīnas un apmeklētāji šeit ir lērumā. Mazliet sākam satraukties, vai maz paspēsim alās iekļūt, bet organizācija ir pietiekami raita, darbojas paralēli vairāki gidi, nopērkam biļetes un gaidām. Par laimi, tepat blakus ir iekārtota atraktīva pļava ar dažādiem vides objektiem, kas palīdz bērniem īsināt gaidīšanas laiku. Mums iedod katram “medaljonu” ar grupas numuru un tālāk jāgaida, kad nāks gids, lai attiecīgo grupiņu vestu pazemē. Paralēli gaidām kādas 4-5 grupas, apmēram pēc 40 minūtēm mūsu grupu aicina lejā – piedzīvojums var sākties.
Gide ir ārkārtīgi atraktīva, humora pilna un spēj aizraut ar savu stāstījumu latviešu un krievu valodā kā cienījama vecuma sirmgalvjus tā sākumskolēnus. Ja pirms vairākiem gadiem Smilšu labirinta apmeklējuma laikā mums izsniedza svecītes, tad šoreiz pandēmijas ierobežojumu dēļ svecītes nav ļauts nodot no rokas rokā – jāiztiek ar mobilo tālruņu gaismiņām. Nopriecājamies, ka tālrunis pietiekami uzlādēts, jo bez šīm gaismām gan te ir tik tumšs, ka vai acī dur.
Šahtai līdzīgā ārpuse, neliels kāpiens uz leju pa kāpnēm un mēs esam pazemē. Mazākie iet stalti, garajiem mazliet jāpieliecas – sekojam gidei pazemes tuneļos un pa laikam piestājam lielākās zālēs, lai paklausītos stāstījumā par to, kā alas tapušas un kā tās dzīvo šodien. Te atrodas pat “kāzu zāle”, kurā ir neliels altārs ceremonijai un ir salikti ziedi – pateicoties nemainīgajai pazemes temperatūrai, grieztie ziedi šeit saglabājas svaigi pat 3 menešus. Temperatūra šeit ir aptuveni + 8 grādi pēc celsija – pietiekami vēss, lai, pirms došanās alās, paņemtu līdzi kādu biezāku jaku. Dziļākajā alas punktā uzzinām, ka esam pat 11m zem zemes – paliek tā savādi. Labirintu ejās, kurās, acīmredzot, ir vislielākās izredzes noklīst, ir salikti ierobežojoši šķēršļi – ziedi, bet lielākās zāles blāvi uzgaismo sveču liesmiņas.
Pats pārgājiens pa pazemi gan bija vien aptuveni 500m garš, tomēr iespaidu pilns. Atliek vien iztēloties, ko nozīmētu visu 2km garo tuneļu izstaigāšana. Šī ir vieta, ko patiešām iesakām apmeklēt visiem, kas vēlas ko nebijušu un elpu aizraujošu. Turklāt pēc alām ir iespējams izstaigāt un apskatīt gleznaino Kuldīgu, Ventas Rumbu un tuvāko apkārtni. Rodas vēlēšanās pārnakšņot Kuldīgā un paviesoties vairākas dienas.
Izlasi arī:
Riežupes Smilšu alas - ieeja alā