Rīgas centra nomas telpu tirgus šobrīd saskaras ar būtisku problēmu: piedāvājumā dominē lielas un/vai novecojušas, vai nepievilcīgas komerctelpas, kas neatbilst mūsdienu mazumtirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumu vajadzībām. Čaka un Brīvības ielas ir pustukšas, gandrīz nav mājīgu kafejnīcu un mīlīgo vietējo tirgotāju veikaliņu.

Tajā pat laikā mazie uzņēmēji (un tādu Latvijā ir vairāk kā 90%), kuri labprāt attīstītu un paplašinātu savu biznesu, nevar atrast sev piemērotās telpas. Kā rezultātā - tukši un tumši skatlogi pašā pilsētas sirdī. Vai 2025.gadā kaut kas mainīsies?

Rīgas centrs ir aktīvākā un pirktspējīgākā pilsētas daļa, ja raugāmies no mazumtirdzniecības viedokļa. Nekur citur mēs neredzam tādu pieprasījumu pēc kvalitatīvām precēm un pakalpojumiem, kā tieši Rīgas centrā - gan no vietējo iedzīvotāju, gan no tūristu puses.

"Meklējot paplašināšanās iespējas, mēs fokusējāmies tikai uz Rīgas aktīvo centra daļu, taču saskarāmies ar to, ka piemērotas telpas jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai ir ļoti ierobežotā skaitā. Mūsdienu prasības pēc mazumtirdzniecības vai kafejnīcu telpām ir mainījušās, bet piedāvājums ir palicis nemainīgs - telpas, kas ir pieejamas nomai, ir neekonomiski lielas, ar maziem logiem un durvīm, kas nav aicinošas," komentē veselīga uztura bistro BALTS dibinātāja un vadītāja Liene Kuplā.

"Esošie īpašnieki, šķiet, nav gatavi pielāgot savas telpas, lai tās būtu pievilcīgas mazām kafejnīcām vai specifiskiem veikaliņiem, un līdz ar to mēs redzam pilsētā lietoto apģērbu veikalus, kam šādas telpas ir piemērotas, bet neredzam piedāvājumu, kas būtu acij tīkamāks un veidotu Rīgas centru gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem patīkamāku dzīvošanai. Tas neapšaubāmi ietekmē arī pilsētas ekonomisko izaugsmi un attīstību".

Arī mazā uzņēmuma COFYZ dibinātājs Vladimirs Panfilovičs norāda uz šo problēmu: "Piedāvājums galvenokārt sastāv no telpām, kuru platība pārsniedz 200 m². Mazas, labi aprīkotas telpas ar izdevīgiem nosacījumiem ir liels retums, un īpašnieki bieži vien nav gatavi telpas sadalīt mazākās vienībās."

No vienas puses var saprast, ka iznomātājam ir vieglāk ar 1 lielu nomnieku, nekā 5 maziem, bet bieži redzam, ka šī viena lielā telpa ir tukša, bet tikmēr 5 mazi nomnieki izmisīgi meklē savai komercdarbībai piemērotas telpas. "Mums bija cerība, ka, iespējams, jaunajos projektos, būtu piemērotas telpas, tāpēc ar interesi sekojam tiem līdzi. Taču, uzrunājot attīstītājus un saņemot atbildes par pieejamo komerctelpu platībām, sapratām, ka telpas ir paredzētas lielām ēdnīcām, ne mazām kafejnīcām," piebilst L. Kuplā.

COFYZ no savas puses piebilst: "Mēs esam gatavi apsvērt jaunās platības, piemēram, Novira Plaza vai Magdalēnas kvartālu, taču, kamēr tās netiek pielāgotas mazākiem nomniekiem, šis piedāvājums paliks neizmantots."

Problēmu ietekmējošie faktori

Var izcelt vairākus iemeslus, kāpēc Rīgas centra telpu tirgus nav pielāgots mūsdienu pieprasījumam:

1. Lielas telpas un novecojušas ēkas - Attīstītāji turpina piedāvāt lielas komercplatības, jo projekti izstrādāti pēc vecā pieprasījuma.

2. Īpašnieku konservatīvā pieeja - Daudzi nekustamo īpašumu īpašnieki, kas īpašumus ieguvuši mantojuma ceļā, nav gatavi ieguldīt telpu renovācijā vai sadalīšanā.

3. Demogrāfiskā situācija - Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās, kā rezultātā īpašniekiem būtu jāsamazina cenas, taču tas netiek darīts.

4. Nodokļu slogs - Augsti darbaspēka nodokļi mazina uzņēmumu iespējas efektīvi darboties mazākās vienībās: "Latvijā ir visaugstākie nodokļi algām līdz 1000 eiro Eiropā. Tas rada lielas grūtības nodrošināt efektīvu darba slodzi darbiniekiem visa darba dienas garumā, īpaši samazinoties iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc pakalpojumiem, un ietekmē mazo uzņēmumu spēju izīrēt dārgas telpas", - piebilst COFYZ dibinātājs.

Pēc ilgstošiem meklējumiem bistro BALTS ir izdevies atrast telpas Kr. Barona ielā 11, kas atbilst visiem mūsdienu standartiem: gaišas, funkcionālas telpas ar platību 70 m². Taču šādas telpas ir izņēmums, nevis norma. "Lai atvērtu mūsu piekto lokāciju, mums nācās veltīt platības meklējumiem vairāk nekā divus gadus," piebilst L. Kuplā.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, uzņēmēji aicina nekustamo īpašumu attīstītājus pielāgot savu piedāvājumu mūsdienu pieprasījumam:

• veikt lielo telpu sadalīšanu mazākās vienībās;

• renovēt un modernizēt telpas, padarot tās pievilcīgas mazajiem uzņēmumiem;

• piedāvāt elastīgākus nomas nosacījumus, lai veicinātu jaunu konceptu ienākšanu tirgū.