Veicot Rīgas Svētā Pētera baznīcas apkopes darbus, decembrī dievnamā atrastas vairākas unikālas vēstures liecības. No pazemes izcelti 17. gadsimtā veidoti senas ēkas ieejas portāla fragmenti. Savukārt, attīrot baznīcas ēkas sienas no putekļiem, atrasti 16. gadsimta krāsojuma fragmenti, kas ir unikāla, līdz šim nefiksēta vēstures liecība par Sv. Pētera baznīcas telpu sienu dekoratīvo apdari.

Atrastās portāla detaļas ir izcils 17. gadsimta vidus vēlā manierisma stila paraugs. Smalki ornamentētais portāls savulaik rotājis kāda turīga tirgoņa nama ieeju Vecrīgā, Lielajā Monētu ielā 11 līdzās Sv. Pētera baznīcai, kas līdz mūsdienām gan nav saglabājies. Kara laikā namu nopostīja, bet vērtīgās nama portāla detaļas tika savāktas un visus šos gadus stāvēja aizmirstībā baznīcas velvēs, stāsta Anna Ancāne, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja.

Kā izpētījusi A. Ancāne, portāls tapis ap 1650. gadu, to droši var saukt par izcilāko manierisma perioda dekoratīvās tēlniecības paraugu tā laika Rīgas dzīvojamo ēku arhitektūrā. Portālu veido 17. gs. vidū Eiropā plaši izplatītais auss skrimstalas ornaments, ko raksturo plastiski savīti, auss gliemežnīcai līdzīgi liekumi.

“Meistarība un virtuozitāte, ar kādu mums nezināmais tēlnieks ir traktējis portāla ornamentus, pielīdzināms paraugiem, kādus 17. gadsimta vidū varam atrast Ziemeļvācijas, Zviedrijas un Nīderlandes ēku būvniecībā. Portāls ir unikāls, jo Rīgā no šī laika ir saglabājušies ļoti maz šādu oriģinālu Eiropas līmeņa akmens tēlniecības artefaktu,” stāsta A. Ancāne.

Šobrīd atrastās portāla detaļas izvietotas apskatei Sv. Pētera baznīcas kreisajā sānu jomā.

NKMP izceļ pozitīvo sadarbību ar Sv. Pētera baznīcas jauno īpašnieku - Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumu. Pēdējās desmitgadēs Sv. Pētera baznīca - Rīgas simbols un valsts nozīmes kultūras piemineklis - diemžēl nav bijusi pietiekami rūpīgi uzturēta un apsaimniekota, kas radījis kritiskus ēkas bojājumus. 2022. gadā, baznīcai no Rīgas domes pārejot jauno īpašnieku rokās, beidzot sākta dievnama sakārtošana, izstrādāts ilgtermiņa baznīcas atjaunošanas projekts.

“Jauno baznīcas saimnieku dziļā interese par dievnama vēsturi, rūpes par kultūras mantojumu ir veiksmes stāsts un labas sadarbības piemērs, kas ir ieguvums visai sabiedrībai. Gribas cerēt, ka šim paraugam būs sekotāji, jo Vecrīga, tās vēsturiskie nami, joprojām glabā daudz neizpētītu vēstures lappušu,” uzsver A. Ancāne.

Sv. Pētera baznīcā atrastie portāla fragmenti būs nozīmīgs papildinājums NKMP 2021. gadā uzsāktajai portāla digitālajai rekonstrukcijai. Tās ietvaros jau ir veikta esošo fragmentu augstas izšķirtspējas 3D uzmērīšana. Izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas, ir izveidots portāla 3D modelis jeb virtuālā rekonstrukcija, kas ļauj gūt precīzu priekšstatu par unikālā tēlniecības darba izskatu.

Nākotnē NKMP ir ambicioza iecere veikt portāla reālu rekonstrukciju, eksponējot to Vecrīgā vai citviet vēsturiskajā apvbūvē. Plānots arī sagatavot ar kvadrātkodu nolasāmu informāciju par portālu un izvietot to Sv. Pētera baznīcā, lai ikviens var gūt plašāku ieskatu par portālu.

Savulaik par zudušu uzskatītā portāla fragmenti šobrīd atrodami dažādās Vecrīgas vietās, kur tie nonākuši pēc Sv. Pētera baznīcas un Monētu ielas kvartāla nopostīšanas kara laikā – ne tikai Sv. Pētera baznīcā, bet arī Rīgas Doma baznīcas krustejā, slavenajā “Trīs brāļu” ēku kompleksā un citur.

“Mums ir liels gandarījums un arī atbildība apsaimniekot unikālo Svētā Pētera baznīcu, kas gadsimtu garumā joprojām ir Rīgas sirds. Mēs ticam, ka atrastās unikālās vēstures liecības ir simbolisks sākums jaunām, pozitīvām pārmaiņām baznīcas attīstībā, veidojot to par spilgtu, rosīgu kultūras baznīcu visai sabiedrībai – vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un interesentiem,” saka Stefans Meisners, Sv. Pētera baznīcas vācu draudzes priekšnieks.

Senā portāla fragmentus, aptuveni 20 masīvus akmens veidojumus, restauratori atrada Sv. Pētera baznīcas kapenēs. Ilgus gadus tie bija stāvējuši grūti vēdināmās telpās, mitrumā, iejaukti starp simtiem citu būvedetaļu, kuru izcelsme vēl nav apzināta. “Veicām ļoti interesantu, detektīvu cienīgu darbu, pēc senām fotogrāfijām pagraba šaurībā pārcilājot simtiem akmens detaļu, kā lego klucīšus liekot kopā un meklējot līdzību ar senā portāla fragmentiem,” stāsta restaurators Juris Pavlovs. Par laimi, lieli bojājumi portāla fragmentiem nav nodarīti, taču skumji, ka visus šos gadus šīs unikālās mākslas vērtības nav tikušas pienācīgi glabātas un atjaunotas, atzīst J. Pavlovs.

17. gadsimta Rīgā, zviedru laikos, Lielās ģildes pārstāvji būvēja ēkas prestižās vietās un turīgākie ēku ieejas greznoja ar izsmalcinātiem portāliem, kas kalpoja kā mājas vizītkarte un turīguma apliecinājums. Interesanti, ka ēku portāli manierisma periodā nebija pelēcīgi, bet gan polihromi - to rotāšanai izmantoja spilgtus krāsu toņus kā melnu, sarkanu, dzeltenu u.c., stāsta A. Ancāne.