Ceturtajā projekta “Mobings. Anonīmo uzbrukums” epizodē latviešu biologs, žurnālists, raidījumu vadītājs, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Māris Olte atklāj, ka mēs viens otram neesam miskaste un gribētu, lai cilvēki būtu ar savu vārdu, uzvārdu un saprašanu, nevis anonīmi knābātāji.
“Mēs neesam miskaste viens otram. Šobrīd gan ir grūti teikt, ja 2000 km no mums šauj viens pa otru tā it kā būtu Otrais pasaules karš. Kāpēc mēs ejam pa apli, es nezinu… Mēs viens otram neesam miskaste! Mēs neesam pajoliņi vai kalpi, kurus var sist vai darīt, ko grib,” pauž Olte.
“Mēs sabiedrībā esam viens otram blakus. To plecu es sevišķi laukos jūtu. To ir ļoti svarīgi just. Es nezinu, kā ir pilsētā, tāpēc arī pārvācos uz laukiem, lai nebūtu tā, ka tu vienā stūra pusē esi tāds un otrā pusē cits,” atklāj Olte.
“Es ļoti gribētu, lai cilvēki būtu ar savu vārdu, uzvārdu un saprašanu, nevis anonīmi knābātāji. Cilvēki, kuriem dara pāri var arī nepiecelties. Es laikam esmu mentāli citādākā stāvoklī, jo es tiešām zinu, ko es gribu sasniegt un es eju uz to, bet attiecībā uz manu miesu, ko knābā – tas nav patīkami. Man nav patīkami, es nerunāju par savu ģimeni un bērniem. Es negribētu būt viņu vietā. Ko tu esi izdarījis? Neko, sabiedrībai vienkārši vajadzēja zibensnovedēju,” pauž biologs.
“Varbūt mūs baro ar sliktām ziņām? Varbūt mēs paši izvēlamies. Sliktās ziņas prevalē tāpēc, ka cilvēks, nonākot svešā vietā, vispirms skatās, kas viņam draud. Pēc tam, saprotot, kas viņam draud, skatās, kas labs šeit ir atrodams. Varbūt iztiksim bez tā, kas draud un mēģināsim to labo iedot,” uzskata Olte.
Mobings pamatā ir psiholoģiska "vardarbība" pret kādu konkrētu cilvēku. Nereti mobings rodas kāda neatrisināta konflikta gadījumā. Gadās arī tā, ka mobings rodas aiz bezdarbības – gribas par kādu uzjautrināties – paņirgāties. Mobings var sākties visai nevainīgi – ar pāris sīkiem aizrādījumiem, melnu humoru utt., kas laika gaitā var pārvērsties smagos, nepamatotos apvainojumos, ļaunā apsmiešanā, kas var traumēt mobinga upuri. Traumas no mobinga var būt ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas. Jo mūsu emocionālā pasaule ir tieši saistīta ar fizisko, ja cieš emocionālā, cieš arī fiziskā.
Kādi varētu būt plāni, ja pret cilvēku vērš mobingu vai apsaukājas? Psihoterapeits Artūrs Utināns norāda, ka, pirmkārt, “jāuzdod sev jautājums, kāpēc man nav koalīcijas? Kāpēc mans “ienaidnieks” izveidoja koalīciju, bet es te stāvu viens? Tātad ir grūtības izveidot draudzību, dabūt savā pusē cilvēkus. Ja ir divas koalīcijas darbā vai skolā, es nevarētu teikt, ka tas būtu ideāls risinājums, tomēr dzīvē tā notiek visbiežāk. Ja darba vietā vai skolā veidojas koalīcijas, kas paliek diezgan niknas, tā visbiežāk ir vadības problēma. Vadībai būtu jāizdomā risinājums sliktam mikroklimatam. Atrisināt pilnībā to nevarēs, jo agresija un konkurēšana ir cilvēka dabā, tomēr var situāciju mīkstināt,” pauž ārsts.
“Apsaukāties, iemest pretinieku kaunā arī ir jāmāk. To var veidot mazāk apvainojošā formā. Vai atbildot ar to pašu. Jau Bībelē rakstīja: “Brāļa acī skabargu redz, savā acī baļķi nesaredz.” Ja kāds ko pārmet, visticamāk viņš pats dara līdzīgi. Ja mani apsaukā un es nezinu, ko darīt, galvenais jautājums ir: “Kādas iemaņas man pietrūkst? Kāpēc es nemāku tikt ārā no šīs situācijas?””
Naidīgie komentāri vienmēr ir bijuši un, protams, visbiežāk cilvēks pat nav sapratis un iedziļinājies pirms komentējis. Kā to uztvert?
“Kognitīvajā terapijā ir jēdziens “personalizācija”. Tā ir domāšanas kļūda. Ja kāds cilvēks ko saka, pieminot mani, tātad, jo sāpīgāk to uztveru, jo vairāk to personalizēju – it kā tam cilvēkam būtu taisnība. Veselīga kritikas uztvere – es spēju diferencēt, vai kritika ir pamatota vai ne. Ja kritika ir pamatota, es pats esmu ko nepareizi sapratis. Tad cilvēkam ir jāpasakas, jo tas ļauj man attīstīties. Ja redzu, ka cilvēks pārprot situāciju, tad cilvēks maldās vai ir emocionāli nestabils, viņam nepieciešams kaut kur izlikt agresiju,” norāda Utināns.
“Daudzi anonīmie komentāri internetā ir no tā saucamo sazvērstības teoriju piekritējiem, piemēram, “ja tu tā runā, tad tev kāds maksā”. Ir skaidrs, ka tie cilvēki maldās, tāpēc jāizvērtē, vai ir vērts iesaistīties tāda veida diskusijās,” paskaidro ārsts.