Kā Zemkopības ministrija tērējusi mūsu visu nodokļu maksātāju naudu un kas ir tās veikums 2024. gadā, – 360 Ziņas lūdza ministriju sniegt atskaiti, sarindojot notikumus TOP7 veidā. Šī ir daļa no ziņu redakcijas veidotā gada apskata, uzrunājot visas 14 ministrijas un Ministru prezidentes biroju. Informācijas troksnis bijis ārkārtīgi liels šogad, tāpēc paveiktā TOP7 sniedz ieskatu iedzīvotājiem, kur vesta Latvija.

Zemkopības ministrijas (ZM) 2024. gadā paveiktais administratīvā sloga mazināšanā lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, pārtikas ražošanā, meža apsaimniekošanā un veterinārijā:

1. Samazinātais PVN 12% svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

2024. gadā Zemkopības ministrijai izdevās valdībā panākt samazinātā PVN likme 12 % apmērā svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem saglabāšanu. Arī turpmāk šiem produktiem būs samazināts PVN 12% apmērā.

2. Zemkopības ministrija Briselē panāca iespēju sniegt lielāku valsts atbalstu ražojošajām lauku saimniecībām

Ministrija Briselē panāca iespēju sniegt lielāku valsts atbalstu ražojošajām lauku saimniecībām. 10. decembrī EK ievērojot ZM u.c. dalībvalstu prasīto, pieņēma lauksaimniecības de minimis regulas grozījumus, kas paredz lauksaimniekiem noteiktā valsts atbalsta individuālo summu, kuru piešķir trīs gadu periodā, palielināt no 25 000 eiro līdz 50 000 eiro, kā arī Latvijai regulā noteiktā maksimālā kopsumma trīs gados piešķirtajam valsts atbalstam ir palielināta no 20,2 miljoniem eiro līdz 38,45 miljoniem eiro.

3. ES un valsts atbalsts nozarēm

2024. gadā no ES fondiem Latvijas lauksaimniecības attīstībai izmaksāti 528,5 milj.EUR, valsts papildu atbalsts lauksaimniecībai bija 67,6 milj.EUR, zivsaimniecības attīstībai izmaksāts ES fondu finansējums – 38,5 milj.EUR.

4. Skaidra informācija veikalos pircējiem informētība par pārtikas produktu ražotājvalstīm

Lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti, valdība 13.08.2024. pieņēma ZM izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties mūsu valstī ražoto produkciju. Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles būs jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta vai produktu grupas vai pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, valsti paredzēts norādīt tikai rakstveidā. #ZM_2024_padarītais

5. Atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un apdrošināšanai

Apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmai vairākkārt ir palielināts pieejamais finansējums kopumā par 10 milj.EUR, nodrošinot kopējo programmas finansējumu 42 milj.EUR un aizdevumu izsniegšanu ar īpaši samazinātu procentu likmi, sākot no 3,5 %. Finansējums lauksaimniekiem apdrošināšanai bija 15,7 milj.EUR, kas ir par 31% vairāk nekā 2023. gadā (10,8 milj.EUR).

6. Bezmaksas piens un augļi/dārzeņi skolēniem

ZM īstenotā ES atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm vairāku gadu laikā iemantojusi lielu popularitāti bērnu un jauniešu vidū. Atbalsta programmā 2023./2024. mācību gadā iesaistījās 1364 izglītības iestādes, no kurām augļus un dārzeņus izdalīja 1348 iestādes, bet pienu – 1258 iestādes. Šajās izglītības iestādēs bezmaksas augļus un dārzeņus – 703 tonnas – saņēma 270 633 audzēkņu (96% no mērķauditorijas), bet pienu – 1791 tonnu – saņēma 261 854 audzēkņu (93% no mērķauditorijas). Programmas īstenošana tiek sekmīgi turpināta arī 2024./2025. mācību gadā, saglabājot augstos bērnu/jauniešu un izglītības iestāžu iesaistes rādītājus.

7. Jauni e-pakalpojumi, uzlabota datu apmaiņa un vienkāršota atbalsta piešķiršana

Neizdalot atsevišķu septīto topa pozīciju, ministrija uzskaitījusi vēl vairākus būtiskus īstenotus pasākumus, kā piemēram: vienkāršota atbalsta maksājumu piešķiršana lauksaimniekiem, vienkāršota prasība lauksaimniekiem daudzkārt ievadīt dažādus datus, likvidēts Lauksaimniecības datu centrs, tā funkcijas nododot Lauku atbalsta dienestam, būtiski mazināta papīra formāta dokumentu aprite, procesus digitalizējot un ieviešot jaunus e-pakalpojumus un digitālos risinājumus, reorganizēta ZM u.c. padotības iestādes, lai uzlabotu darba efektivitāti, kā arī samazināts plānveida inspekciju biežums ražotnēs, uzlabota datu apmaiņa un integrācija ZM resorā un citu iestāžu starpā, lai lieki netraucētu ražotājus.