Trešajā projekta “Mobings. Anonīmo uzbrukums” sižetā aktrise un uzņēmēja Agnese Zeltiņa pastāsta par milzīgo komentāru gūzmu, sākot vadīt pirmo “Dejo ar zvaigzni” šovu. Aktrisei jau tad līdzcilvēki lūdza nelasīt komentārus.
Tas bija arī brīdis, kad Agnese nolēma – sava sirdsmiera labad pati sev aizliedza lasīt naidīgos komentārus. “Es to iesaku darīt pilnīgi visiem! Manī nav šīs mazohistiskās ziņkārības uzzināt, kā kāds atkal nav mierā ar manu darbu vai ar manu izskatu, jo katrs, kam nav slinkums, atļāvās komentēt pilnīgi visu!”
“Sirds sāp. Tas ir atkarīgs no cilvēku jūtīguma un aktieri ir ļoti jūtīgi. Mums tā āda ir ļoti plāna. It sevišķi, kas attiecas uz profesionālo darbību un uz manu ģimeni, bērniem – to es uztveru privāti un dziļi,” atzīst Zeltiņa.
Aktrise atzīst, ka “sākumā ir sajūta, ka tu komentāros iegūsi tādu kā teātra recenzijā – konstruktīvu kritiku, ka tādējādi varēsi savu darbu uzlabot, bet tad tu saproti, ka tiek apspriests tavs izskats, tavas citas kvalitātes nevis tas, ko tu dari. Ir jāsaprot, ka katra tava kļūdīšanās publiskajā telpā var netikt piedota un pēc tam var tikt malta gadiem.”
“Bet no otras puses. Tāpēc nedzīvot un nekļūdīties?” nodomāja Zeltiņa.
Sižetu skaties šeit.
Kādi vēl varētu būt plāni, ja pret cilvēku vērš mobingu vai apsaukājas? Psihoterapeits Artūrs Utināns norāda, ka, pirmkārt, “jāuzdod sev jautājums, kāpēc man nav koalīcijas? Kāpēc mans “ienaidnieks” izveidoja koalīciju, bet es te stāvu viens? Tātad ir grūtības izveidot draudzību, dabūt savā pusē cilvēkus. Ja ir divas koalīcijas darbā vai skolā, es nevarētu teikt, ka tas būtu ideāls risinājums, tomēr dzīvē tā notiek visbiežāk. Ja darba vietā vai skolā veidojas koalīcijas, kas paliek diezgan niknas, tā visbiežāk ir vadības problēma. Vadībai būtu jāizdomā risinājums sliktam mikroklimatam. Atrisināt pilnībā to nevarēs, jo agresija un konkurēšana ir cilvēka dabā, tomēr var situāciju mīkstināt,” pauž ārsts.
“Apsaukāties, iemest pretinieku kaunā arī ir jāmāk. To var veidot mazāk apvainojošā formā. Vai atbildot ar to pašu. Jau Bībelē rakstīja: “Brāļa acī skabargu redz, savā acī baļķi nesaredz.” Ja kāds ko pārmet, visticamāk viņš pats dara līdzīgi. Ja mani apsaukā un es nezinu, ko darīt, galvenais jautājums ir: “Kādas iemaņas man pietrūkst? Kāpēc es nemāku tikt ārā no šīs situācijas?””
Naidīgie komentāri vienmēr ir bijuši un, protams, visbiežāk cilvēks pat nav sapratis un iedziļinājies pirms komentējis. Kā to uztvert?
“Kognitīvajā terapijā ir jēdziens “personalizācija”. Tā ir domāšanas kļūda. Ja kāds cilvēks ko saka, pieminot mani, tātad, jo sāpīgāk to uztveru, jo vairāk to personalizēju – it kā tam cilvēkam būtu taisnība. Veselīga kritikas uztvere – es spēju diferencēt, vai kritika ir pamatota vai ne. Ja kritika ir pamatota, es pats esmu ko nepareizi sapratis. Tad cilvēkam ir jāpasakas, jo tas ļauj man attīstīties. Ja redzu, ka cilvēks pārprot situāciju, tad cilvēks maldās vai ir emocionāli nestabils, viņam nepieciešams kaut kur izlikt agresiju,” norāda Utināns.
“Daudzi anonīmie komentāri internetā ir no tā saucamo sazvērstības teoriju piekritējiem, piemēram, “ja tu tā runā, tad tev kāds maksā”. Ir skaidrs, ka tie cilvēki maldās, tāpēc jāizvērtē, vai ir vērts iesaistīties tāda veida diskusijās,” paskaidro ārsts.