Lai uzlabotu psoriāzes un arī vairāku citu autoimūno slimību pacientu ārstēšanu, jāatsakās no konsīlijiem un tiesības nozīmēt bioloģisko terapiju ir jādod ārstējošam speciālistam, norāda pētījuma "Progress autoimūno slimību ārstēšanā. Kā novērst šķēršļus psoriāzes pacientu ārstēšana?" autors, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docents Romualds Ražuks.

Ražuks aptaujā secinājis, ka pašlaik faktiski darbojas tikai viens konsīlijs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, uz kuru pacientiem jāgaida rindā līdz pat pieciem mēnešiem.

Īpaši skaudra ir situācija reģionos dzīvojošajiem pacientiem, jo būtisks šķērslis konsīliju apmeklēšanai ir attālums. Tostarp speciālistiem trūkst informācijas par konsīlija prasībām un nosacījumiem, secināts pētījumā. Nepietiekamās informācijas dēļ arī ir ierobežota bioloģisko medikamentu izrakstīšana.

Pētījumā uzsvērts, ka Lietuvā un Igaunijā konsīliji vairs netiek rīkoti un bioloģisko terapiju sāk ārstējošais dermatologs. Konsīliji bioloģiskās terapijas nozīmēšanai tiek rīkoti tikai atsevišķos, sarežģītākos gadījumos pēc ārstējošā ārsta iniciatīvas, bet tā nav regulāra prakse, norādīts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek vērsta uzmanība uz to, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktā samaksa dermatologiem par ambulatoro aprūpi neveicina ieinteresētību darbā ar hroniskiem pacientiem.

Aptaujājot speciālistus, pētījumā noskaidrots, ka mazā atalgojuma dēļ ārsti labprātāk izvēlas strādāt ar maksas pacientiem - lielākā daļa dermatologu strādā maksas sektorā. Turklāt pat maksas sektorā pacientu var sagatavot konsīlijam, bet bioloģiskos medikamentus izrakstīt nevar un nosūta pie "jau tā pārslogotajiem NVD valsts apmaksātajiem dermatologiem".

Vienlaikus secināts, ka nav publiski pieejama informācija par konsīliju darba laiku, sastāvu, prasībām, kā arī iespējām dokumentāciju nosūtīt elektroniski un citām niansēm. Tas sekmē to, ka speciālisti bieži ir neizpratnē un izvēlās pacientus konsīlijam negatavot, norādīts pētījumā. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka pietiekama informācija nav pieejama arī pacientiem, tāpēc dodoties no viena pie otra dermatologa, tiek zaudēts laiks, psoriāze progresē un pacients zaudē motivāciju tālākām darbībām.

Pētījumā aptaujāto speciālistu risinājums ir īstenot "viena koridora" principu pacientiem, kas nodrošinātu to, ka visi speciālisti un izmeklējumi notiktu vienā dienā. Tāpat pacientiem ar stabilu slimības kontroli būtu jādod iespēja retāk apmeklēt speciālistu klātienē, ļaujot saņemt konsultāciju telefoniski un e-recepti.

Tāpat NVD pacientus, kuri saņem bioloģiskos medikamentus, būtu jāpieņem prioritārā kārtā, jo nedrīkst būt situācija, kad rodas terapijas pārtraukums un medikamentus drīkst izrakstīt tikai NVD dermatologs pēc gaidīšanas rindā. Pretējā gadījumā pacients zaudē terapijas efektu, norāda speciālisti.

Līdztekus daži speciālisti uzskata, ka katrā Latvijas reģionā vajadzētu izveidot papildu konsīlijus, kuru sastāvā būtu dermatologi ar pieredzi bioloģisko medikamentu izrakstīšanā, jo tas varētu kopumā uzlabot bioloģisko medikamentu pieejamību un saņemšanu.

"Neraugoties uz medikamentu kompensāciju, daudzi pacienti, sevišķi Latvijas reģionos, atzīst, ka bioloģiskās zāles nav pieejamas vai pieejamas novēloti," norāda psoriāzes pacientu iniciatīvas pārstāve Leila Sadikova.

Viņa atzīmē, ka, nesaņemot savlaicīgu ārstēšanu un atbilstošus medikamentus, daudzu pacientu stāvoklis kļūst sliktāks, psoriāze progresē un cilvēki ilgstoši zaudē darbaspējas.

"Psoriāzes pacienti bieži ir gados jauni, slimība ļoti nopietni ietekmē viņu iespējas mācīties un strādāt - tad arī valsts budžeta izdevumi galu galā ir lielāki, jo ir jāapmaksā darbnespēja, komplikāciju ārstēšana un pat invaliditāte," uzskata Sadikova.

Psoriāzes iniciatīvas dalībnieki atgādina, ka psoriāze ir smaga, hroniska, autoimūna ādas slimība, kas skar darbspējīga vecuma cilvēkus un negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti. Psoriāzi neārstējot vai ārstējot ar slimības smaguma pakāpei neatbilstošām zālēm, pacienti zaudē darbspēju, ievērojami pieaug risks saslimt ar vairākām citām nopietnām, tajā skaitā dzīvību apdraudošām slimībām.

Bieži vien psoriāzes pacientiem labi pamanāmo ādas bojājumu dēļ ir risks nonākt sociālā izolācijā. Saīsinot psoriāzes pacientu ceļu līdz bioloģiskās terapijas nozīmēšanai par trim līdz četriem mēnešiem, ko var panākt, atsakoties no konsilija un uzticot šīs tiesības dermatologiem, kuri gadu gaita jau ir apguvuši šo ārstēšanas metodi, ir iespējams minētos riskus mazināt un ātrāk panākt slimības gaitas uzlabošanos, uzsver psoriāzes pacientu iniciatīvas aktīvisti.

Pētījuma "Progress autoimūno slimību ārstēšanā. Kā novērst šķēršļus psoriāzes pacientu ārstēšanā?" mērķis bija iegūt informāciju par psoriāzes pacientu ceļu Baltijas valstīs, apzināt atšķirības un novēršamos šķēršļus bioloģiskās terapijas pieejamības uzlabošanā. Pētījums veikts pēc pacientu ierosinājuma un tā gaitā augustā un septembrī tika aptaujāti dermatologi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tā kā ar līdzīgām problēmām saskaras vairāku autoimūno slimību pacienti, pētījumu atbalstīja arī Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība, Atopiskā dermatīta pacientu atbalsta biedrība un Igaunijas Psoriāzes asociācija.