Esošā Latvijas nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' kontrolpakete agrāk vai vēlāk būtu jāmaina, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere uzsvēra, ka ''airBaltic'' ir viens no lielākajiem valsts stratēģiskajiem uzņēmumiem, līdz ar to valdībai bijis svarīgi izdarīt priekšdarbus, lai ''airBaltic'' varētu piesaistīt jaunas investīcijas.

Ministru prezidente pauda, ka, sniedzot ''airBaltic'' atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā, Eiropas Komisija norādīja, ka uzņēmumam piecu gadu laikā ir jāsamazina tiešais valsts atbalsts. ''Tas nozīmē, ka mums šī simtprocentīgā kontrolpakete agrāk vai vēlāk būtu jāmaina, tāpēc mēs labāk to darām paši kontrolētā un stratēģiskā veidā,'' pauda Siliņa.

Premjere norādīja, ka valstij pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa kompānijas kapitālā saglabājot vismaz 25% plus vienu akciju, būtu iespēja nodrošināt ''airBaltic'' attīstību, nodrošināt tiešo savienojumu reisu saglabāšanu, kā arī to, ka Rīgas lidosta saglabājas kā stratēģiskais centrs.

Siliņa norādīja, ka valdība nav pieņēmusi lēmumu samazināt "airBaltic" pamatkapitālu, bet lēmusi par to, ka tiek sākta pamatkapitāla samazināšana. ''Šis process noslēgsies tikai tad, kad IPO process būs izdevies, veiksmīgs, mums būs zināms, kāds ir progress,'' pauda Siliņa.

Viņa sacīja, ka Satiksmes ministrija (SM) un "airBaltic" valdībai norādījusi, ka veiksmīga IPO procesa nodrošināšanai nepieciešams ļaut sākt pamatkapitāla samazināšanu.

''Ja IPO procesā veicas, mēs pabeidzam šo darbību. Ja ir skaidrs, ka mēs varam piesaistīt papildus investīcijas, un mūsu kā valdības intereses ir samazināt nākamo prasījumu no valsts budžeta, lai iedzīvotājiem tas nebūtu jākompensē, mēs gribētu ļaut "airBaltic" iet iekšā tirgū un vairāk darboties pēc tirgus principiem,'' sacīja premjere.

Savukārt, ja IPO process nebūs sekmīgs, valdība lems atsevišķi, norādīja Siliņa. ''Mums vēl ir brīvas tiesības lemt, jo mēs vēlamies sekot līdzi, kā "airBaltic" īstenos šo publiskā piedāvājuma procesu,'' pauda Siliņa, piebilstot, ka tas nav vienkāršs process. Viņa arī pauda, ka valstij nav jānodarbojas ar biznesu, bet gan būtu jādod iespēja "airBaltic" nopelnīt vairāk, attīstīties, un būs maksimāli maz atkarīgam no valsts finansējuma.

Premjere atzina, ka vienmēr var informēt detalizētāk, skaidrot labāk. ''Man žēl, ka skaidrojums nāca mazliet vēlāk nekā tas būtu bijis sagaidāms,'' sacīja Siliņa.

Jautāta par stratēģisko investoru, Ministru prezidente norādīja, ka sarunas vēl turpinās. Premjere atklāja, ka IPO process un stratēģiskā investora piesaiste notiks paralēli, lai nekavētu IPO procesu un investora sarunas.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

"Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," teica ministrs.

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.

"airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.