Tehnoloģiju uzņēmums "Tet". Foto: Paula Čurkste/LETA
Valsts interesēs ir nodrošināt, lai SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMS) vērtība nesamazinātos, bet palielinātos, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV).
Viņa sacīja, ka ar prezidentu pārrunāta otrdienas, 19.novembra, ilgā valdības sēde, kurā ministri uzklausīja konsultantus, kuri Ekonomikas ministrijas (EM) uzdevumā bija veikuši apjomīgu izpēti par "Tet" un LMT esošo situāciju. Ministru prezidente akcentēja, ka valdība meklē skaidrus risinājumus, kā palielināt stratēģiski svarīgo uzņēmumu vērtību, tāpēc notiek sarunas ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia".
Pēc premjeres paustā, ir svarīgi, lai uzņēmumu vieta kopējā tirgū nesamazinātos, tāpēc EM dots uzdevums turpināt sarunas, pilnveidot protokolu, jo valdības sēdē ministri iepazinās ar apjomīgu informāciju par to, kā, piemēram, nākotnē varētu risināt strīdus, jo līdz šim šādas strīdu risināšanas politikas nav bijis. Tāpat ministri iepazinās ar to, kāda varētu būt nākamā pārvaldības struktūra.
"Mums ir kopīga izpratne, un panākta skaidra nostāja. EM ir jāiesniedz labotais un precizētais uzdevums aptuveni trīs nedēļu laikā, tad trīs mēnešu laikā ministrijai vajadzētu nākt klajā ar nākamā scenārija izklāstu, kā sokas ar valsts kontrolpaketes vai lielākas ietekmes iegūšanu uzņēmumos," teica Siliņa.
Taujāta, vai premjerei pašai ir iezīmējies redzējums par uzņēmumu nākotni, jo izskan runas, ka "Tet" un LMT varētu sapludināt kopā, Siliņa atzīmēja, ka par jebkādām izmaiņām uzņēmumu kopējā īpašnieku struktūrā lemj īpašnieks nevis "Tet" vai LMT. "Tādi izteikumi ir viedokļi, nevis lēmumi. Tādi lēmumi ir jāpieņem, vienojoties īpašniekam, kas ir Latvijas valsts EM un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) personā, kas sadarbībā un vienojoties ar "Telia" var pieņemt lēmumu par izmaiņām īpašnieku struktūrā," pauda politiķe.
Siliņa klāstīja, ka valdības sēdē pārrunāts, piemēram, kādā veidā uzņēmumi līdz šim strādājuši, kādas bijušas lēmumu sekas, kādi lēmumi nav savlaicīgi pieņemti un kas ir mainījies kopējā tirgū. Viņa pieminēja, ka mobilo sakaru operatoru tirgus ir dinamisks, arī kabeļu un interneta pakalpojumu sniedzējiem šis tirgus ir mainījies, jo katrs gads nes kaut kādas jaunas izmaiņas.
Viņa atzina, ka valdība neizskatīja 30 dažādus virzienus, jo esot skaidri iezīmējusies koncepcija, kā iet uz priekšu. Premjere norādīja, ka patlaban notiek stratēģiskas sarunas ar citu valsti pārstāvošu pusi, un šīs sarunas ir sensitīvas. Tāpat Siliņa skaidroja, ka ir svarīgi, lai valsts varētu īstenot savas stratēģiskās intereses gan pakalpojuma sniegšanas, gan, iespējams, eksporta tirgū. Tāpat ir jautājums par televīziju - kā to turpmāk attīstīt un nezaudēt šo tirgus daļu.
"Tie ir komplicēti jautājumi. [..] Tas ir normāli, ka valdība divu lielu uzņēmumu jautājumu izskatīja vairāku stundu sēdē. Mēs būtu strādājuši tālāk, bet informācijas apjoms tiešām ir liels, tāpēc EM ir uzdevums apkopot ministru paustos viedokļus, ņemt tos vērā, precizējot savu deleģējumu, uzdevumu, lai varētu virzīties tālāk ar sarunām un valsts interešu pārstāvniecību sarunās ar "Telia"," teica Ministru prezidente.
Viņa arī norādīja, ka diezgan skaidri pateikts - valdība vēlas saglabāt valsts stratēģisko lomu abos uzņēmumos, tāpat ir jābūt skaidram, kādas ir valsts stratēģiskās intereses abos uzņēmumos.
Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Telia" un uzdeva EM veikt šīs sarunas.
Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".
Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT un "Tet" daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.
Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".
Jau ziņots, ka "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
Tehnoloģiju uzņēmums "Tet". Foto: Paula Čurkste/LETA