Ukrainas specdienesti ar Krievijas varas un spēku struktūru pārstāvju likvidācijām Krievijā mēģina graut pretinieku morāli, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Krievijā netālu no Maskavas nogalināts spārnoto raķešu un citu Krievijas karā pret Ukrainu izmantoto ieroču izstrādātājs Mihails Šatskis.

Komentējot šo notikumu, Slaidiņš norādīja, ka par Šatska nāvi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēl nav sniegusi komentāru, taču jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā gan Krievijā, gan okupētajās teritorijās samērā regulāri notikušas kolaborantu, Krievijas bruņoto spēku un varas pārstāvju likvidācijas, un par daļu atbildību uzņēmusies Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

"Par Šatska nogalināšanu pārvalde nav vēl sniegusi komentārus, taču pazīmes liecina, ka Ukraina stāv aiz tā. Šis gadījums gan atšķiras ar to, ka likvidējamais nav militārpersona," norādīja eksperts.

"Ukraiņi ir definējuši, ka jebkurš kara noziedznieks saņems pelnīto sodu. Protams, tas atstāj noteikti iespaidu uz morāli, ka it kā drošajā Krievijas teritorijā var notikt šādas lietas pret atslēgas personām no Krievijas bruņotajos spēkiem vai militārās rūpniecības. Tas ir vēstījums, ka nekas nav aizmirsts, nekas nav piedots," uzsvēra Slaidiņš.

Vaicāts, vai šādas likvidēšanas ir atbilstošas demokrātiskai valstij kā Ukrainai, Sladiņš atbildēja, ka situācija ir jāvērtē kopumā, proti, vispirms jāatbild, vai Krievijai ir demokrātiski un tiesiski organizēt triecienus pa civilajiem objektiem. "Krievija uzsvaru liek taisni uz maksimālu zaudējumu nodarīšanu civilajiem objektiem - sākot ar energostacijām un beidzot ar slimnīcām. Es domāju, ka tā ir normāla ukraiņu atbilde. Lai par to spriež vēsture, vai tas bija pareizi vai nepareizi," piebilda eksperts.

Slaidiņš vērsa uzmanību, ka ukraiņu operācijas nav nekāds jaunievedums. Personu likvidēšana viņu mītnes zemēs bijušas arī vēsturiski, un šādas operācijas organizējuši gan demokrātisko, gan autoritāro valstu specdienesti. "Cik ilgi pastāv pasaule un kari, tas nav nekas jauns un par to nevajadzētu ļoti brīnīties," uzsvēra eksperts.

Viņš atzīmēja ka ne vienmēr aiz skandalozām personu likvidēšanām stāvējuši Ukrainas specdienesti - daļā gadījumu, visticamāk, personas tā saucamo "razborku" rezultātā likvidējuši Krievijas specdienesti. Šādi nogalinātie ir, piemēram, vēl pirms Krievijas plašā iebrukuma novāktie prokrievisko separātistu komandieri.

Eksperts norādīja, ka patreizējā kara apstākļos Krievijas varas un spēka struktūru pārstāvju sagūstīšana Krievijā un viņu nogādāšana tiesāšanai Ukrainā būtu pārāk sarežģīta operācija un tas būtiski apdraudētu pašus operāciju izpildītājus.

Slaidiņš pieļāva, ka Ukrainas specdienesti arī turpmāk mēģinās radīt zaudējumus Krievijas armijas, varas un kolaborantu pārstāvju lokā. Nevar izslēgt, ka šādas operācijas var tikt turpinātas arī pēc iespējamā pamiera vai miera iestāšanās, jo ļoti daudz ukraiņu ir cietuši un pietiekami daudz ukraiņu ir gatavi veikt dažādus atriebes pasākumus.

Jau ziņots, ka Krievijā netālu no Maskavas nogalināts spārnoto raķešu un citu Krievijas karā pret Ukrainu izmantoto ieroču izstrādātājs Mihails Šatskis, platformā "Telegram" pavēstīja krievu opozicionārs un publicists Aleksandrs Ņevzorovs.

Šatskis bija konstruktoru biroja "Mars" ģenerālkonstruktora vietnieks un programmatūras nodaļas vadītājs.

Ir zināms, ka viņš bija atbildīgs par Krievijas spārnoto raķešu H-59 modernizāciju līdz H-69 līmenim, kā arī jaunu bezpilota lidaparātu ieviešanu karā pret Ukrainu.

Iepriekš Ukrainas medijs UNIAN ziņoja, ka Krievijā likvidēts 52.smago bumbvedēju aviācijas pulka pilots Dmitrijs Goļenkovs. Viņš bija iesaistīts raķešu triecienos Ukrainas civiliedzīvotāju objektiem. Sevastopolē nogalināts arī Krievijas Melnās jūras flotes raķeškuģu štāba vadītājs Trankovskis.