Saskaņā ar jaunākā Somijā veikta pētījuma rezultātiem slikts garastāvoklis vai slikts miegs var ietekmēt cilvēka smadzenes līdz pat divām nedēļām.

Pētnieki no Ālto un Oulu universitātēm atklāja, ka mūsu smadzenes nereaģē uz ikdienas dzīvi tūlītējos, izolētos uzplaiksnījumos, bet gan laika gaitā attīstās, reaģējot uz mūsu dzīvesveidu.

Tas liecina, ka treniņš vai nemierīgs nakts miegs pagājušajā nedēļā var ietekmēt jūsu uzmanību, uztveri un atmiņu arī nākamajā nedēļā.

Ilgtermiņa pētījumā zinātnieki piecus mēnešus, speciālas ierīces un viedtālruni, skenēja un ievāca datus par viena cilvēka smadzeņu darbību un uzvedību.

Viņi atklāja, ka slikts miegs ietekmē tādas lietas kā, piemēram, uzmanību, taču šie traucējumi ilgst mazāk nekā nedēļu. Tomēr ar uzmanību un atmiņu saistītās lietas iepriekšējie cilvēka ikdienas paradumi ietekmēja līdz pat 15 dienām.

Analīze atklāja, ka vingrošanai ir ilgstoša pozitīva ietekme uz smadzeņu reģionu mijiedarbību, kas nozīmē, ka tā var uzlabot atmiņu un uztveri līdz pat divām nedēļām.

Pētnieku komanda norādīja, ka pat ļoti nenozīmīgas garastāvokļa un sirdsdarbības frekvences izmaiņas atstāj paliekošu iespaidu līdz pat 15 dienām.

“Katru dienu mēs pamostamies kā nedaudz atšķirīgs cilvēks, jo mūsu garīgo stāvokli ietekmē daudzi ārējie faktori. Miega kvalitāte, fizisko aktivitāšu līmenis un mūsu sociālo kontaktu raksturs - tas viss dažādos laika periodos ietekmē mūsu smadzeņu stāvokli,” teikts pētījumā.

Šie laika intervāli svārstās no milisekundēm līdz sekundēm, minūtēm un dienām.

“Mūsu atklājumi liecina, ka uzvedības, fizioloģiskie un dzīvesveida faktori ir saistīti ar smadzeņu darbību dažādos laika diapazonos gan īstermiņā – mazāk nekā septiņas dienas, gan ilgākā laika posmā – līdz divām nedēļām. Rezultāti norāda uz to, ka smadzeņu darbību nevajadzētu pētīt izolēti, bet gan atzīt tās savstarpējo atkarību no vides dinamikas, dzīvesveida izmaiņām un īstermiņa svārstībām, piemēram, īslaicīgām slimībām vai nemierīga miega,” atklāts pētījumā.

Zinātnieku komanda apgalvo, ka šis pētījums ir neparasts ar to, ka tikai nedaudzos smadzeņu darbības pētījumos tiek veikta detalizēta subjekta novērošana vairāku dienu un nedēļu garumā.

Pētījuma vadītāja Ana Triana, kura arī piedalījās pētījumā, teica: “Mēs vēlējāmies neaprobežoties tikai ar atsevišķiem notikumiem. Mūsu uzvedību un garīgo stāvokli pastāvīgi veido vide un pieredze. Tomēr mēs maz zinām par smadzeņu funkcionālās darbības reakciju uz vides, fizioloģiskajām un uzvedības izmaiņām dažādos laika posmos, sākot no dienām līdz mēnešiem. Lai redzētu pilnu ainu par to, kā mūsu ieradumi ietekmē smadzenes, mums laboratorijā ir jāievada dati no ikdienas dzīves.”

Lasi vēl:

• Rudens bezmiegs: Ko darīt, lai ātri aizmigtu?
  
• Kā uzturēt labu veselību rudens sezonā
  
• Vai tas ir normāli, ka jūsu ceļi krakšķ? Brīdi, kad doties pie ārsta, atklāj traumatoloģe