Photo by Frank Marino on Unsplash
Deguna mati jeb spalvas degunā ir visiem cilvēkiem, taču reti kurš par to runā. Bieži vien ķermeņa apmatojums tiek asociēts ar higiēnu, tāpēc, ja kādam tā ir par daudz, tas var mudināt apkārtējos mainīt domas par konkrēto cilvēku. Tomēr – vai tiešām jāatbrīvojas no visa apmatojuma tikai, lai atbilstu žurnālos redzamajām modelēm un modeļiem un izpatiktu sabiedrībai?
Ja godīgi – tā ir tava izvēle, saglabāt vai likvidēt apmatojumu - dari to, kas liek justies ērti tev pašam, nevis apkārtējiem! Taču, runājot par deguna spalvām, pilnībā likvidēt šo apmatojumu nevajadzētu. Izrādās, ka spalvas degunā, lai gan šķiet aug pilnīgi nevietā un nevajadzīgi, patiesībā pilda svarīgu funkciju. Tās aizsargā organismu no dažādām saslimšanām.
Katra cilvēka nāsis rotā divu veidu deguna mati – garie un neredzamie.
Garie mati (angļu val. Vibrissae ) degunā atrodas, lai pildītu aizsargfunkciju. Pie katras ieelpas, ko veic caur degunu, tu ne tikai ieelpo skābekli un oglekļa dioksīdu, bet arī netīrumus, putekļus un baktērijas. Spalvas darbojas līdzīgi kā filtrs, tālāk nāsī neielaižot visu, kas nav gaiss, pārējās vielas paliek mūsu deguna spalvās un tāpēc nenonāk plaušās. Katru reizi, kad izšņaucam degunu vai šķaudām, baktērijas un netīrumi tiek izvadīti no deguna matiem un tie atkal ir tīri.
Otra aizsardzības funkcija, ko pilda matiņi, ir deguna ādas aizsardzība. Ādas virsslānis nāsīs ir ļoti jutīgs un viegli sakairināms, spalvas tur aug, lai aizsargātu ādu no lieka kairinājumu, kā, piemēram, saules stari, lietus vai stiprs vējš.
Neredzamie matiņi saukti arī par skropstiņām (angļu val. Cilium) galvenokārt cīnās ar dažādiem gružiem, kas iekļuvuši degunā. Kopā ar gļotādu skropstiņas izgrūž no deguna dobuma dažādas daļiņas, kas nonākušas nāsīs, aizvadot tās uz gremošanas sistēmu. No tās liekās vielas nonāk kuņģī, kur tās tiek iznīcinātas skābē.
Vai ir droši atbrīvoties no deguna spalvām?
Daudziem tā ir ikdienas rutīna – pamosties, atbrīvoties no liekā apmatojuma un doties ikdienas gaitās, tomēr tas pakļauj cilvēkus infekciju riskam. Ja degunā vairs nav spalvu, kas pilda aizsargmehānismu, tad baktērijas bez problēmām nonāk organismā.
Nāsis un deguna dobums ir bīstama vieta, kur varētu nonākt infekcija. Vēnas, kas atrodas deguna dobumā, ceļo arī uz smadzenēm. Ja infekcija nonākusi degunā, pastāv iespēja, ka tā ātri vien aizceļos līdz smadzenēm. Infekcija var pārtapt meningītā, tik pat labi arī veidot strutainus veidojumus (abscesus) smadzenēs. Skaidrs, ka tik bīstamas slimības veidojas reti, taču diezgan bieži cilvēki, kas atbrīvojas no matiņiem, saskaras ar asiņošanu, sapampušām, jutīgam nāsīm. Turklāt, ja spalvas tiek izrautas, vietās, kur bijušas matiņu saknes, kamēr tās nav sadzijušas, baktērijas ātri vien var ieperināties un veicināt kādu infekciju.
Ja tomēr esi nelokāms un vēlies turpināt atbrīvoties no matiņiem pavisam, ieteicams izmantot trimmeri, nevis kādu citu spalvu likvidēšanas metodi. Kāpēc? Izvēloties raut spalvas ar pinceti, iztērēsi daudz laika un tas būs sāpīgi un mokoši, turklāt, kā minējām iepriekš, saknīšu vietas būs atklātas un sniegs iespēju baktērijām veicināt infekciju rašanos. Savukārt, vaksācijas rezultātā vari zaudēt ne tikai garos matus, bet arī neredzamos matiņus, kas nozīmē, ka deguns būs zaudējis visas aizsargspējas. Visvienkāršākais veids, uzreiz pēc spalviņu likšanas mierā, ir apgriezt garās spalvas ar kosmētiskajām šķērītēm – tas neradīs lieku kairinājumu, nodrošinās, ka matiņi nelien ārā no deguna un saglabās aizsargfunkciju.
Photo by Frank Marino on Unsplash