Savlaicīgi atklāt un sākt ārstēt – tāds ir galvenais nosacījums, lai apturētu vai novērstu redzes problēmas diabēta slimniekiem, jo tā var novērst neatgriezenisku redzes zaudēšanu, pārliecināts Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags. Viņš norāda, ka 90% gadījumu redzes zudumu var novērst.

Maz tiek runāts par diabētu un tā saistību ar redzes veselību. Aptuveni ceturtajai daļai diabēta pacientu ir redzes bojājumi. Tāda kā miglošanās izjūta nepāries, un slimības izraisītie redzes bojājumi var būt neatgriezeniski, ja vien tos laikus neārstē.

Diabētiskai makulopātijai raksturīga tūska tīklenes centrālajā daļā un jau pierādīts, ka mūsdienās vislabākie ārstēšanas rezultāti ir ar “anti-VEGF” inhibitoriem. Ja process ir tikko sācies, tad reakcija parasti ir ļoti laba un var pietikt ar vienu devu, kas atkarībā no medikamenta var būt 3 vai 4 injekcijas. Viena injekcija reizi mēnesī, tātad – trīs vai četrus mēnešus pēc kārtas kamēr redzams, ka tīklenē vairs nav izmaiņu. Pacientu turpina novērot arī endokrinologs, un, ja cukura glikozētais hemoglobīns ir labs, diabēts kompensēts, tad, visticamāk, šī redzes slimība nekad vairs neparādīsies.

Diemžēl pašlaik Latvijā pacientiem nepieciešamie “anti-VEGF” jeb asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitori ir pieejami tikai pērkot un maksājot pašiem, bet valsts apmaksātas manipulācijas veidā tie nav nodrošināti. Kopumā šie medikamenti, ko ievada injekciju veidā, ir pieejami jau 20 gadus, bet Latvijā pacienti joprojām cer uz valsts atbalstu to iegādei.

Tomēr ir gaidāmas iepriecinošas izmaiņas - no 2025. gada 1. janvāra Veselības ministrija ir solījusi piešķirt naudu pirmajiem 50 pacientiem, pēc kā tiek solīts pa grupām pakāpeniski palielināt šo pacientu loku, lai daļēji apmaksātu injekcijas redzes saglabāšanai, taču pilnībā problēma netiks atrisināta. Ņemot vērā, ka pacientu skaits, kam vajadzīga šāda palīdzība, ir daudzkārt lielāks, Acu ārstu asociācijas vadītājs Juris Vanags sola no ārstu puses arī turpmāk uzturēt problēmas aktualitāti sarunās ar lēmumu pieņēmējiem.

Diabētam ar tā ietekmi uz orgāniem ir raksturīgi izraisīt blakus slimības, tāpēc diabēta pacienti ikdienā vienlaikus lieto vairākas zāles pret vairākām slimībām, kas ir dārgi. Palielinoties izdevumiem par medikamentiem, cilvēki nereti kaut kādām pozīcijām atsakās. Bieži vien tieši rūpes par acīm tiek atliktas kā mazāk svarīgas, jo pacientam šķiet, ka “tā migliņa taču pāries”. Bet – nepāriet gan, un viņam ir vajadzīga “anti-VEGF” grupas medikamenta injekcija. Jo ātrāk to veic, jo labāk.

Patlaban izplatītākā slimība, ar kuru cilvēki ierodas pie oftalmologa, ir ar novecošanos saistītā katarakta, stāsta ārsts – tai pietiek ar vienu operāciju. Pēc kataraktas operācijas aptuveni 90% pacientu redzes asums būtiski uzlabojas. Tiem, kam neuzlabojas, mēdz būt blakusslimības, piemēram, glaukoma, kādi asinsvadu traucējumi tīklenē vai redzes nervā, diabētiskā retinopātija, vēnas trombozes, kuru dēļ kataraktas operācija nav tik veiksmīga.

Nākamā sabiedrībā izplatītākā ir glaukoma, ar ko slimo līdz trim procentiem no populācijas. Glaukoma ir hroniska slimība, bet labi kontrolējama ar pilieniem. No novecošanas slimībām vēl izplatīta ir vecuma mākulas deģenerācija, kuru tāpat kā jau pieminēto diabētisko retinopātiju var ārstēt ar “anti-VEGF” grupas medikamenta injekcijām. Vecuma mākulas deģenerācija jebkurā no formām biežāk sastopama cilvēkiem vecumā no 65 līdz 85 gadiem. Ne vienmēr tas prasa kādu papildu ārstēšanu. Tomēr ir nepieciešama novērošana, sekošana līdzi un tad, ja ir strauja pasliktināšanās, tad nepieciešama ārstēšana.

Grūtāk ir tad, kad ir glaukoma un mākulas deģenerācija, kas ietekmē dzīvesveidu un jāmaina visa dzīves filozofija. Tas attiecas arī uz diabētu, jo tad dzīvi neregulē pats cilvēks, bet to regulē diabēts. Tomēr ārstējot var šīs slimības ļoti labi kompensēt vai kontrolēt.