Neskatoties uz to, ka inflācija pašlaik visā Eiropā ir zema un vērojams arī algu pieaugums, mājokļu tirgus joprojām atkopjas lēni. Jaunajos projektos cenas ir augstas un iedzīvotāji nespēj to atļauties, kamēr sērijveida dzīvokļus bankas kreditē nelabprāt, ziņo raidījums “360 ZIŅneši”.

Latvijas ekonomika stagnē un joprojām augstās procentu likmes bremzē arī mājokļu tirgus attīstību. Pirmreizējā tirgū, tas ir, jaunajos projektos, pieprasījums ir zems, savukārt sērijveida dzīvokļos pieprasījums ir lielāks. Lielā mērā tas ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumiem un augstajām īpašumu cenām.

Ja raugāmies uz “Swedbank”, kas arī lielākā privātpersonu kreditētāja Latvijā, šī banka šogad Latvijā izsniegusi kredītus mājokļiem teju visā Latvijas teritorijā, izņemot Krāslavas novadu, protams, priekšgalā izvirzoties Rīgai un Pierīgai.

Populārākās veids mājokļa iegādei ir hipotekārais kredīts. Nākamgad šo kredītu izsniegšana varētu pieaugt tāpēc, ka pieaugs arī cilvēku pirktspēja, ņemot vērā darbaspēka nodokļu samazinājumu. Tāpat priecīgas ziņas ir Euribor un Eiropas centrālās bankas procentu likmes kritums.

Taču šeit ir viens “bet” - vai nebūs tā, ka mēs tomēr procentu likmju kritumu neizjutīsim, jo bankas vēlēsies kompensēt savu solidaritātes nodokli?

“Viennozīmīgi mēs šobrīd ar nepacietību gaidām, kāda būs šī gala versija likumam. Tātad, kurus tad kredītus tieši šis te solidaritātes likums ietekmēs, un no tā tad arī veidosim nākošā gada stratēģiju tieši uz cenošanu,” raidījumam norāda “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā Normunds Dūcis.

Saskaņā ar “Swedbank” pausto lielākajai daļai Latvijas un Baltijas iedzīvotāju jau ir savs pirmais mājoklis un tas lielā mērā ir saistīts ar postpadomju mantojumu, proti, īpašuma atsavināšanu, sabrūkot PSRS. Tiesa, šis apstāklis neattiecās uz jauniešiem, kas vēl tikai plāno iegādāties savu pirmo mājokli. Tur situācija ir krietni bēdīgāka.

“Z paaudze un varbūt arī vienu paaudzi pirms tam, nu, tā situācija šobrīd visā pasaulē ir tāda, ka,"

ja iepriekš mēs redzējām, ka ar katru paaudzi iedzīvotāji kļuva turīgāki un turīgāki, tad šobrīd tā situācija vairs tik viennozīmīga nav.

"Tā globālā ekonomiskā situācija ir tāda, ka tirdzniecībai ir ierobežojumi, izaugsme nav tik strauja. Un tas noteikti bremzē tās paaudzes spēju atļauties iegādāties un viņu, varbūt, optimismu par nākotni,” tā “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Straujam uzlabojumam mājokļu tirgū, visticamāk, pašlaik nav ekonomiska pamata, taču eksperti norāda, ka sliktākais esot aiz muguras.