Trauksmi par iespēju pacientiem šogad nodrošināt valsts apmaksātus pakalpojumus ceļ slimnīcas. Naudas trūkst un situācija ar katru mēnesi tikai pasliktinās, tostarp Gulbenes slimnīcā, kur par valsts naudu šogad vairs nav pieejams acu ārsts, LORs, rehabilitācija bērniem un pieaugušajiem, pat dienas stacionārs un vēl virkne citu pakalpojumu, ziņo raidījums “360 ZIŅneši”.

Valsts kvotas ir beigušās, jo pacientu ir vairāk nekā piešķirtais finansējums. Tas nozīmē, ka virkne līdz šim valsts apmaksāto pakalpojumu šobrīd ir kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Tie kuri var, maksā par vizīti paši, tie kuri nē - iestājas garās gaidītāju rindās un cer, ka pie ārsta tiks nākamajā gadā.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča norāda, ka Gulbenes slimnīcā šāda situācija, kad pakalpojumi jāsāk ierobežot jau no jūnija, tiek piedzīvota pirmo reizi.

"Krasi ceļas stacionēto pacientu skaits. Pirmkārt, nevar laicīgi saņemt ambulatoro izmeklējumu vai konsultāciju. Tas, savukārt, ir liels slogs uz neatliekamo palīdzību, kur mēs arī jau saņemam signālus, ka ir pārstrādes,” norāda Jermaševiča.

Uz problēmām norāda arī apvienības galvenā ārste, pediatre Sigita Drubiņa: "Reģionos to jūt, ka lielai daļai cilvēku tās naudiņas ir tik cik ir. Ārpus šī, ļoti bieži ir sarunas, ka jāpārskata arī medikamenti, jo es nevaru nozīmēt to, ko vajadzētu, bet man jānozīmē tas, ko cilvēks var atļauties nopirkt. Un ja vēl jāmaksā par vizīti, sevišķi bērniem, tas ir traki!"

Šajā situācijā visreālākais būtu finansējuma pārdalīšana. Proti, no programmām, kur nauda palikusi pāri, kaut daļu iedot programmām, kur naudas vairs nav. Tad visiem būtu labi, taču Nacionālais veselības dienests (NVD) šādu ideju neatbalsta.

"Ja finansējums nav pietiekams, tad viņu var pārbīdīt no vienas puses uz otru, bet viņš tik un tā būs nepietiekams. Savukārt runājot par stacionāro finansējumu - kas ir neapgūts šī gada laikā, tas tiek novirzīts neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai," norāda NVD Ambulatorās nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa.

Jo mazāks valsts piešķirtais finansējums, jo mazāk pacientu, līdz ar to grūtāk piesaistīt jaunus speciālistus un noturēt esošos. Faktisko problēmu izceļ Drubiņa: "Rezidenti ir piesaistīti mūsu klīnikai, nākotnē būs mums dermatologs, bet valsts apmaksāts pakalpojums mums ir divi pacienti gadā. Kā tad lai speciālists strādā? Viņam taču arī vajag savus bērnus pabarot un kaut kādu algu saņemt."

NVD uzsver, ka šogad plānotais finansējums valstī kopumā ir par 14 procentiem lielāks nekā pērn. Apvienības galvenā ārste gan norāda, ka realitātē tā nav: "Mums ir atsevišķas pozīcijas, kur nauda ir pat samazinājusies, tāpēc teikt, ka ir vairāk - nevar. Ja dermatologam visus gadus bija viens un tagad ir divi, iedeva vēl vienu.

Vai to var uzskatīt par baigo ieguvumu? Tā ir bišķiņ ņirgāšanās.

Tāpat valstī nav izveidota vienota pieteikšanās rindu sistēma. Pacients uz vienu un to pašu izmeklējumu var pieteikties kaut vai piecās ārstniecības iestādēs, līdz ar to visās šajās slimnīcās intervāls būs aizņemts, tāpēc arī pacienti šobrīd tiek aicināti būt līdzatbildīgi un pierakstu, kurš vairs nav nepieciešams, laicīgi atteikt, dodot iespēju tikt pie ārsta kādam citam.