Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Vienlaikus viņš pauda, ka "Tet" jau ilgāku laika periodu skaidri norādījuši, ka tas būtu labs risinājums, kurš dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan arī lielāku labumu abiem "Tet" akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk.

"Skatāmies uz to pozitīvi. Redzam, ka tur ir ļoti daudz iespējamo ieguvumu, kuri noteikti ir lielāki nekā iespējamie riski, kas protams pastāv dažādu pārmaiņu procesos," sacīja Tatarčuks.

Tāpat Tatarčuks skaidroja, ka pārmaiņu process nozarē notiek ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā un Baltijas valstīs, un arī "Tet" nevar palikt malā un nereaģēt uz tām pārmaiņām, ko nozare skaidri redz.

Pašreizējā tendence ir integrētie operatori ("Converged Operators"), kuri sniedz gan optikas, gan mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī satura produktus. Tādi ir lielākie Eiropas spēlētāji tostarp "Vodafone", "Telefonica" un šādas integrācijas redzamas arī Latvijas tirgū.

Šāda veida uzņēmumi, kuri piedāvā plašāku pakalpojumu klāstu var daudz labāk un efektīvāk plānot mobilā un optiskā tīkla attīstību, daudz koncentrētāk strādāt uz labākām un jaudīgākām informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, kas nodrošina uzņēmumu darbību daudz efektīvāk izmantot, piemēram, veikalu tīklu, kurš šobrīd katram operatoram ir savējais.

"Ir vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai rada izmaksu ietaupījumu, bet kam arī ir ļoti labs potenciāls nodrošināt labākas kvalitātes pakalpojumus klientiem, un tādā veidā audzēt uzņēmumu vērtību," sacīja Tatarčuks.

Viņa ieskatā apvienots uzņēmums būtu daudz spēcīgāks, spētu piegādāt klientiem plašāku pakalpojumu klāstu, spētu piedāvāt konkurētspējīgākas cenas un labākus risinājumus.

"Esam dzirdējuši, ka šī apvienošanās scenāriju izskatīšana būtu nevēlama, jo tas negatīvi ietekmētu pakalpojumu cenas, kuras varētu pieaugt. Mūsuprāt, šādam apgalvojumam īsti nav pamata, jo Latvijā nozarē, kurā strādā abi uzņēmumi, ir ļoti spēcīga konkurence, un konkurence ir tā, kas vairāk nosaka pakalpojumu cenas," sacīja Tatarčuks.

Viņa ieskatā uzņēmumu apvienošanas risinājums drīzāk nodrošinātu to, ka pakalpojumu cenu pieaugums būtu mazāks, nekā tad, ja uzņēmumi strādā atsevišķi.

"Vienlaikus jebkuram uzņēmumam, kurš strādā Latvijā ir jāreaģē uz inflāciju, uz darba spēka deficītu, uz darba spēka izmaksu pieaugumu, uz piena cenu pieaugumu un visu citu, tostarp arī uz tehnoloģiju izmaksu pieaugumu nākotnē," sacīja "Tet" izpilddirektors.

Tāpat Tatarčuks sacīja, ka ir skaidrs, ka šāda veida akcionāru diskusija par stratēģisku uzņēmumu attīstību nekad nenotiek publiski, tostarp arī citi komersanti publiski neatklāj savu pakalpojumu attīstības plānus, produktu rentabilitāti detalizētā līmenī un citu informāciju.

"Protams, ka šie jautājumi ir saistīti ar komercnoslēpumiem, ko vēlas uzzināt visi uzņēmumu konkurenti, un protams, tas nevar būt publiskā diskusijā," sacīja Tatarčuks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ir svarīgi, ka sabiedrība tiek informēta par būtiskiem jautājumiem. "Tet" ieskatā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un valdība kopumā veiksmīgi, adekvāti un precīzi šobrīd nodrošina komunikāciju par notiekošajiem procesiem.

Līdz šā gada 15.oktobrim Ekonomikas ministrija (EM) valdībā nāks ar ziņojumu par sarunu procedūras rezultātu ar otru akcionāru - Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") un turpmākiem risinājumiem. Tatarčuks pauda cerību, ka plānotās diskusijas būs dinamiskas un produktīvas.

"Nav pamata domāt, ka mūsu akcionāri nespēs vienoties par labāko iespējamo risinājumu uzņēmumu attīstībai. Ceru, ka tas notiks un aicinu visus strādāt arī vasaras laikā, lai šis process virzītos uz priekšu," sacīja Tatarčuks.

LETA jau ziņoja, ka valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās "Tet" un LMT otru akcionāru - "Telia".

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu EM veikt šīs sarunas.

Valainis iepriekš norādīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis skaidroja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pauda, ka plānots veidot maksimāli labākus konkurences apstākļus šiem uzņēmumiem, vienlaikus izpildot koalīcijas vienošanos par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības stiprināšanu.

Ministru kabinets deleģējis EM tālākām sarunām ar "Telia", "lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un tirgus vērtības palielināšanu šajos konkurences apstākļos".

Tāpat vēstīts, ka 2017.gada novembrī Ministru kabinets nolēma, ka "Tet" un LMT netiks apvienoti. Savukārt 2018.gada jūlijā toreizējās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un "Telia" prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par "Tet" un LMT turpmāku attīstību.

Memorandu parakstošās puses apņēmās izstrādāt vienotu "Tet" un LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.

Savukārt 2018.gada 23.augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību "Tet" un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī tās finansēšanā. Vēl pēc pusotra gada tā laika valdību veidojošā koalīcija nolēma pagaidām nerisināt jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".