Zviedrijas kompānija "Telia" pagājušajā nedēļā nosūtījusi pārējiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piedāvājumu sasaukt akcionāru sapulci un apspriest jautājumu par uzticību LMT valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsver, ka to neatbalsta, turklāt viņš izdevis rīkojumu atbildīgām personām noraidīt šādu priekšlikumu. Latvijas valsts uzstās uz to, ka līdz sarunu par LMT un "Tet" nākotni noslēgumam nekas netiks mainīts.

Vaicāts, vai šī rezolūcija skar arī SIA "Tet" valdes priekšsēdētāju Uldi Tatarčuku, kurš vairākkārt publiski mudinājis valstij izvēlēties "Telia" ieteikto mehānisko LMT un "Tet" apvienošanas modeli, ministrs uzsvēra - ja kāds grasās pārkāpt šo rīkojumu, viņš tajā pat laikā balsos arī par savu atstādināšanu. "Momentā. Tur nebūs nekādu diskusiju," sacīja Valainis.

Raidījums arī vēstīja, ka piektdien visi trīs Latvijas puses akcionāri - "Tet", AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") sanākuši kopā, lai spriestu, kā rīkoties tālāk. Nolemts ar juristu palīdzību padziļināti izpētīt dalībnieku līgumu, lai izvērtētu, cik ātri "Telia" prasītā sanāksme būtu jāsasauc.

Pats Binde norāda, ka "Telia" pieteikumam nav nekāda racionāla pamata.

Kā ziņots, valdība 19.novembrī vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar "Telia" par "Tet" un LMT nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valainis aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

"Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti," sacīja Valainis. Nonākot pie viena gala piedāvājuma, EM mēģinās vienoties ar otru LMT un "Tet" līdzīpašnieku - "Telia" - par uzņēmumu nākotni.

"Ja tās sarunas neveiksies, tad mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd es skatos uz šo procesu gana pozitīvi," stāstīja Valainis.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT un "Tet" daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.