<p>Uzņēmējdarbība ir tā vide, kuru ietekmē daudzi faktori un
tendences. Artūrs Veics, INDUSTRA finanšu direktors un
valdes loceklis skaidro, kādas tendences ietekmēs uzņēmējdarbības vidi 2022.
gadā.</p><h2>Paradigmas maiņa pandēmijas ietekmē</h2><p>Šī izmaiņa ir tik fundamentāla un ar tik milzīgu ietekmi, ka
pelnījusi tikt ierindota pirmajā vietā. Cilvēku paradumi un uzskats par to, kas
ir norma, ir mainījušies dažādos aspektos. Dzīves vietas izvēle, iepirkšanās,
darba vietas un formas izvēle. Liela daļa darba pandēmijas ietekmē notiek
attālināti. Ja sākotnēji domājām, ka tas tikai uz īsu brīdi, kamēr pievārēsim
lielo vīrusu, tad šobrīd ir skaidrs - tas fundamentāli mainījis cilvēku
paradumus un uzskatus par to, kas ir norma. Daudzi ir novērtējuši attālinātā
darba, vai biežāk - hibrīdā darba modeļa priekšrocības. Tas ietekmē tendences
nekustamā īpašuma tirgū, jo tagad šāds darbinieks var strādāt no jebkuras
vietas, kur ir interneta pieslēgums. Tas mainījis mūsu domāšanu kopumā,
mainījis izpratni par cilvēkam pieņemamu darba dzīves un atpūtas balansu.
Arvien populārāki kļūst "darbvaļinājumi" - cilvēki, kas var strādāt
attālināti, dodas uz mēnesi, diviem dzīvot kādā citā valstī, turpinot strādāt
savā darba vietā, un brīvajā laikā baudot kādas citas valsts kultūru un dabu.
Šī paradumu un uzskatu maiņa ir uz palikšanu.</p><h2>Energoresursu cenu pieaugums</h2><p>Lai kā gribētos izvairīties no negatīvā, šo faktoru mēs
nevaram ignorēt. Tā ietekmi izjūt ikviens - gan biznesā, gan privāti. Proti,
milzīgais energoresursu cenu pieaugums, ko vērojām jau iepriekšējā gadā, un kas
vēl nerimstas. Izskan gaidas, ka pavasarī cenu dinamika varētu mainīties, taču
uzskatu, ka zaļā kursa ietvaros Eiropas pieņemtie lēmumi atstās ilgstošas sekas
uz energoresursu cenu. Tāpat energoresursu cenu pieaugums ir ierāvis virpulī
arī citu preču un pakalpojumu cenas. Latvijas Banka uzskata, ka cenu pieaugumam
gan vajadzētu mazināties gada otrā pusē, Latvijas gada vidējai inflācijai
apstājoties 6,1% līmenī*.</p><p>Taču šis cenu virpuļviesulis nes arī citas sekas. Pārlieku
lielās inflācijas sekas varētu būt ASV Federālā rezervju sistēmas un ECB bāzes
procentu likmju celšana. Parasti tas izraisa akciju tirgus krišanos, kas,
savukārt, samazina patēriņu un izdara spiedienu uz globālās ekonomikas
izaugsmes tempiem. Var pienākt brīdis, kad necelt likmes nedrīkst, jo citādi
nevar apslāpēt inflāciju, taču celt tās negribas, jo tiek nogalināts naudas
printera uzkarsētais akciju tirgus un ir risks izraisīt nākamo ekonomisko krīzi.
Neapskaužama izvēle.</p><h2>Likviditātes injekcijas tirgū</h2><p>Naudas drukāšana nevarēs atrisināt visas problēmas. Vēl
viena nelāga situācija saistīta ar centrālo banku rīcībā esošajiem monetārajiem
instrumentiem ekonomikas stimulēšanai. Proti, runa ir par likviditātes
injekcijām tirgū (valdību un uzņēmumu parādzīmju atpirkšana, atbalsta
programmas uzņēmumiem). Sliktā ziņa ir tāda - ja šīs aktivitātes nepalīdz
ekonomikai atlabt, cita, labāka vai spēcīgāka instrumenta centrālo banku
arsenālā vairs nav, un mūžīgi tās izmantot nevar, jo tās pakāpeniski devalvē
naudas vērtību. Lai vai kā, turam īkšķus, lai tirgus stimuli darbotos un
uzņēmumi no šīs krīzes izietu viedāki, efektīvāki un spēcīgāki - ar uztrenētu
muskulatūru dažādu grūtību pārvarēšanā.</p><h2>Budžeta deficīts</h2><p>Vai piena upes ķīseļa krastos? Šobrīd, kad aizņemamies ar
negatīvu likmi, valdībām vairs nav īpaša stimula strādāt efektīvi un
saimnieciski. Mums par šo aizņemto naudu piemaksā. Finanšu ministrijas paustajā
par 2022.gada budžeta plāniem lasāms: "Latvija to var atļauties gan
tiesiski, jo 2021.gadā un 2022.gadā ir atcelti deficīta ierobežojošie
noteikumi, gan finansiāli, jo aizņemties pašlaik ir izdevīgi." Turpat
vēstīts arī, ka Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā (9,3%
no iekšzemes kopprodukta (IKP)) ir ceturtais augstākais eirozonā, atpaliekot
tikai no Grieķijas, Maltas un Itālijas.</p><p>Jā, šobrīd par aizņemto naudu piemaksā, bet kas notiks, kad
centrālās bankas apturēs līdzšinējo "mīkstināšanas" politiku un
pāries uz ierobežojošu politiku, ceļot likmes un ierobežojot naudas pieejamību
tirgū, lai iegrožotu inflāciju?</p><p>Šis mirklis var nest dramatiskas sekas ekonomikā - valdības
un uzņēmumi ar nesamērīgi augstu aizņemto līdzekļu apjomu vairs nespēs apkalpot
savas saistības.</p><h2>Saeimas vēlēšanas</h2><p>Ņemot vērā sabiedrības dažkārt pamatoto, dažkārt nepamatoto,
bet vienmēr neizsīkstošo neapmierinātību ar esošo varu un lielo maz-partiju
skaitu Latvijā, nākamā Saeima solās būt sadrumstalota. Sabiedriskās domas
aplēsēs redzams, ka Saeimā pie noteiktas apstākļu sakritības var iekļūt līdz
pat vienpadsmit partijām. Daudz partiju Saeimā visticamāk nesīs sarežģītu
valdības veidošanas procesu, arī nestabilitāti. Nākamajai Saeimai būs jāturpina
strādāt Covid jautājuma sanaidotā un no tā nogurušā sabiedrībā, ko ikdienā
papildus nomāks inflācija. Uzņēmējiem tas nozīmēs bažas, ka jaunā vara var nākt
komplektā ar kārtējām nodokļu izmaiņām.</p><h2>ESG </h2><p>ESG (jebšu tulkojumā no angļu valodas - vides, sociālā un
korporatīvā pārvaldība) - zaļais kurss, klimat-neitralitāte. Šī tēma arvien
lielākā mērā ietekmē uzņēmējdarbības vidi, jau šobrīd palielinot tiešās
produktu ražošanas izmaksas, bet tuvā nākotnē ESG kritēriji būs arī viens no
parametriem banku finansējuma cenas noteikšanā. Gribētos gan teikt, ka zaļais
kurss par jebkādu cenu neko zaļš nemaz nav, tā ietekme uz cilvēku labklājību
var būt skarba. Tā nu ir sanācis, ka Eiropa ar savu piemēru vēlas rādīt citiem,
kā šo ESG ceļu iet, būtībā uzliekot vēl vienu nodokli uz uzņēmumu un
iedzīvotāju pleciem. Būt celmlauzim reti ir viegli vai izdevīgi. Taču zaļā kursa
maiņa nav paredzēta, tādēļ arī skeptiķiem nāksies tam pielāgoties un saskatīt
iespējas, nevis tikai apgrūtinājumus. ESG ir daudz cilvēces ilgai un
labklājīgai dzīvei vērtīgu šķautņu - iekļaujoša darba vide un sabiedrība
kopumā, godīgs atalgojums un citas vērtības. Tādejādi daudz kas atkarīgs no
veselā saprāta izmantošanas normu noteikšanā, lai ilgtermiņa ieguvumi būtu
lielāki par cenu, ko maksāsim.</p><h2>Digitalizācija</h2><p>Uzņēmējdarbība ir optimistisku cilvēku lieta, tādēļ savu
sakāmo gribētu nobeigt ar ko labu. Tā ir milzīgos tempos notikusī
digitalizācija - pandēmijas ietekmē šis process ir paātrinājies ģeometriskā
progresijā. Līdz ar to daudzus smagnējus procesus esam padarījuši efektīvākus -
tas attiecas gan uz klientu apkalpošanu valsts un pašvaldību iestādēs, gan uz
privāto biznesu. Piemēram, ja pirms tam līguma parakstīšanai bija jāmēro ceļš
uz kādu biroju vai pie notāra, tad tagad esam akceptējuši iespēju parakstīties
elektroniski (to varēja izdarīt arī pirms tam, bet izmantojām ļoti kūtri).
Tāpat attālinātais darbs ir licis uzlabot savstarpējās sadarbības efektivitāti,
ieviešot savā ikdienā dažādas projektu vadības un savstarpējās sadarbības
programmas un platformas. Tas nozīmē, ka mums tagad ir daudz vairāk laika kā
vērtīga paveikšanai. Uzlabojam darba produktivitāti, darot lietas, kas rada
pievienoto vērtību.</p><h2>Ko ar šo visu iesākt?</h2><p>Un jā, visbeidzot - ko darīt, lai sevi pasargātu no
pieaugošo energoresursu cenu un inflācijas tīģera žokļiem? Viens no variantiem,
lai uzņēmējs nodrošinātos pret energoresursu cenu pieaugumu, ir nopirkt
attiecīgus indeksa produktus - koksnei, graudiem, elektrībai, oglekļa izmešu
kvotām, utt. Ja to cena augs, tad klientam palielināsies tiešās ražošanas
izmaksas, taču šo zaudējumu daļēji atsvērs indeksa pieaugums. Otrs variants ir
pārdomātas investīcijas akciju tirgos uzņēmumu segmentos, kuri pieaugošu likmju
laikā iegūst. Tie nav pēdējā gadā pārkarsušie tehnoloģiju startapi, kuru
vērtība balstās straujas izaugsmes cerībās un pieņēmumos par ienesīgumu
nākotnē, bet daudzi varbūt garlaicīgie, bet pelnošie "reālās
ekonomikas" uzņēmumi. Visbeidzot, "lētā nauda" nevis vienkārši
jānotērē, bet jāiegulda iekārtās, tehnoloģijās un darbinieku kvalifikācijas
celšanā, lai uzlabotu darba ražīgumu.</p><h2>Interesanti arī:</h2><p></p><ul><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/sakusies-pieteiksanas-macibam-ar-esf-atbalstu/9020">Sākusies
pieteikšanās mācībām ar ESF atbalstu</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-majokla-kredits-palidz-parvaldit-finanses/8829">Kā
mājokļa kredīts palīdz pārvaldīt finanses?</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/kas-uznemejiem-janem-vera-piesakot-aizdevumu/8618">Kas
uzņēmējiem jāņem vērā, piesakot aizdevumu?</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ires-ipasums-ka-investicija-sadas-izveles-plusi-un-minusi/8487">Īres
īpašums kā investīcija - šādas izvēles plusi un mīnusi</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/kreditu-nemsanas-paradumi-latvija-un-ka-prasmigi-izveleties-starp-kreditu-sniedzejiem/8208">Kredītu
ņemšanas paradumi Latvijā un kā prasmīgi izvēlēties starp kredītu sniedzējiem?</a></li></ul><p></p><p></p><p></p><p></p><p>

















































</p><p></p>

Bizness

Uzņēmējdarbība ir tā vide, kuru ietekmē daudzi faktori un tendences. Artūrs Veics, INDUSTRA finanšu direktors un valdes loceklis skaidro, kādas tendences ietekmēs uzņēmējdarbības vidi 2022. gadā. Paradigmas maiņa pandēmijas ietekmē...

Tendences, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi 2022.gadā

Tev varētu patikt

Ielādējam...