Dažreiz šķiet, ka bērns to vien dara, kā niķojas un neklausa. Kā rezultātā nervi vairs neiztur un uz bērnu tiek pacelta balss. Tas gan nebūt nav pareizākais risinājums, kā tikt galā ar situāciju, kad šķiet, ka bērns niķojas speciāli.
Biedrības "Tēti" vadītājs Gatis Smidrovskis labprāt dalās savā pieredzē:
Ir ļoti svarīgi saprast tos iemeslus, kādēļ tas bērns tā uzvedās.
"Man kādas četras reizes ir bijis, kad vecākā meita negrib iet uz dārziņu. Īstenībā – viņai dārziņā ir konflikts ar draudzeni. Īstenībā – audzinātāja bija pateikusi ko nepatīkamu. Tad man tam notikumam ir jāiziet cauri un ir jāizrunā, kas tad īsti ir noticis."
Savukārt psiholoģe Vita Kalniņa neslēpj – vecāki ne vienmēr māk tikt galā ar šiem bērnu emociju izvirdumiem:
Lielai daļai vecāku nav bijusi tā pieredze, ka viņi drīkstējuši būt šajās emocijās.
"Mūsdienās pieauguši vispār ilgstoši apspiež savas emocijas un cenšas kaut kā nejust. Viņam ir ārkārtīgi grūti ļaut bērnam šīs emocijas piedzīvot – viņiem gribas to visu pārtraukt pēc iespējas ātrāk."
Kādā vecumā bērns sāk apzināties savas emocijas un tās regulēt, skaties video!
Lasi arī:
Sabiedrība uzskata, ka vecākam ir jādod iespēja piepelnīties, nezaudējot pabalstu