Tiesībsargs turpmākajos gados prasīs papildu finansējumu mākslīgā intelekta (MI) regulējuma īstenošanai, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā.

Kā norāda birojā, kopumā tiesībsargs ar nākamajam gadam plānoto budžetu ir apmierināts, un iekšēja līdzekļu pārdale nebūs nepieciešama. Līdztekus birojā vērš uzmanību, ka tam ir tikai viena budžeta programma, kuras resursus novirza gada aktuālo pasākumu finansēšanai.

Birojā uzsver, ka tiesībsargs prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam bija iesniedzis saskaņošanai Ministru kabinetā prioritāro pasākumu "Mākslīgā intelekta akta tiesiskā regulējuma ieviešana. Tiesībsargs". Šim pasākumam nepieciešamais papildu finansējums 2025. gadā bija 70 604 eiro, 2026. gadā – 106 222 eiro, 2027. gadā un 2028. gadā – 104 938, liecina informācija Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā.

Kā norāda birojā, šobrīd šis iesniegtais prioritārais pasākums nav noraidīts, bet tam samazināts finansējums atlīdzībai, līdz ar to funkcijas veikšanai papildu nepieciešamās vienas amata vietas piešķiršana netiek atbalstīta, bet atlikusī summa plānota pakalpojumu, tai skaitā, ekspertu pakalpojumu apmaksai.

Vienlaikus tiesībsargs plāno turpmākajos gados prasīt papildu finansējumu, lai varētu pilnvērtīgi veikt funkcijas, ko noteic Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko nosaka saskaņotas normas MI jomā.

Birojā atzīmē, ka regula uzliek pienākumu valstij nodrošināt, ka MI sistēmu uzraudzībā tiek iesaistīta arī pamattiesību aizsardzības iestāde. Tā noteic tiesības pamattiesību aizsardzības iestādei saistībā ar regulas pielikumā minēto augsta riska MI sistēmu lietošanu pieprasīt un piekļūt jebkurai dokumentācijai, kas sagatavota vai tiek uzturēta saskaņā ar šo regulu, piekļūstamā valodā un formātā, ja piekļuve minētajai dokumentācijai ir nepieciešama, lai efektīvi izpildītu pilnvaras to jurisdikcijas robežās.

Savukārt dalībvalstis nodrošina, ka pamattiesību aizsardzības iestādei tiek nodrošināti pienācīgi tehniskie, finanšu un cilvēkresursi, kā arī infrastruktūra, lai efektīvi pildītu uzdevumus, kas tām noteikti ar šo regulu. Jo īpaši, lai pamattiesību aizsardzības iestādei ir pietiekams skaits pastāvīgi pieejama personāla, kura kompetences un speciālās zināšanas ietver padziļinātu izpratni par MI tehnoloģijām, datiem, personas datu aizsardzību, kiberdrošību, pamattiesībām, riskiem attiecībā uz veselību un drošību un zināšanas par esošajiem standartiem un juridiskajām prasībām, norāda birojā.

Līdztekus dalībvalstis katru gadu novērtē un, ja vajadzīgs, atjaunina šīs kompetences un resursu prasības. Birojā atzīmē, ka Latvijā pamattiesību aizsardzības iestādes funkcijas un uzdevumus MI akta izpratnē var veikt Tiesībsarga birojs. Līdz ar to birojā uzsver, ka nepieciešams papildu finansējums, piemēram, cilvēkresursiem, ekspertu ārpakalpojumu apmaksai.

Kā norāda birojā, MI kļuvis par universāli pielietojamu, plaši pieejamu un ietekmīgu tehnoloģiju, kas rada iespējas visās jomas, piemēram, paātrina zinātnes attīstību, paplašina medicīnas iespējas, dod jaunu impulsu ekonomikai, paplašina pieeju izglītībai un ļauj uzlabot valsts pakalpojumus. Taču MI rada ne tikai iespējas, bet arī nepietiekami pārvaldītus riskus, kad iespējama šo tehnoloģiju pielietošana tādiem mērķiem, kas nonāk pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, vērtībām un demokrātijas pamatprincipiem, atzīmē tiesībsargs.

Tiesībsarga birojam kā papildus finansējums prioritārajiem pasākumiem 2025. gadam piešķirti 28 686 eiro, 2026. gadam – 22 386 eiro, bet 2027. un 2028. gadam – 21 102 eiro, liecina FM publiskotā informācija.