Aptaujas dati parāda, ka speciālus satura bloķētājus izmanto tikai 16% mammu un tētu, kuru bērni ir vecumā līdz sešiem gadiem. Lai arī publiskajā telpā daudz runāts gan par jēgpilnu, gan drošu internetā pieejamās informācijas izmantošanu, gandrīz puse (45%) vecāku atzīst, ka viņu kontroles mehānisms ir uzticēšanās, paļaujoties, ka bērns pats zinās un spēs izvērtēt, kāds saturs viņam ir piemērots.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 61% bērnu ekrānos pavada vairāk nekā trīs stundas dienā un visbiežāk viedierīces tiek izmantotas izklaidei. 44% aptaujāto vecāku atklāj, ka viņu atvases telefonā vai planšetdatorā skatās multfilmas vai dažādās interneta vietnēs pieejamos video klipus, bet 33% - spēlē spēles. Salīdzinoši tikai 6% vecāku norādījuši, ka viņu bērni viedierīces izmanto mācībām.

Aptauja rāda, ka bērni un jaunieši viedierīces visbiežāk izmanto izklaidei un laika "nosišanai", norāda LBAF vadītājs Kaspars Markševics, sakot, ka viedierīces lielai daļai vecāku diemžēl ir kļuvušas par digitālām auklēm vai knupīšiem. Taču viņš atzīst, ka arī paši vecāki ar šo grēko un mēdz ienirt ekrānos arī brīžos, kad varētu laiku veltīt bērnam.

"Tā kā pats esmu tētis, zinu un saprotu, ka vecākiem ir jāpaspēj tik daudz, un ir reizes, kad vienīgais, kā visu paveikt un paspēt, ir bērnam iedodot viedierīci. Taču vecākiem noteikti vajadzētu kontrolēt, kādu saturu un cik ilgi bērns patērē, jo tam var būt milzīga ietekme uz bērna uzvedību un arī mentālo veselību," viņš uzsver.

Markševics īpaši aicina vecākus izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai parūpētos, ka bērni un jaunieši nepiekļūst viņu vecumam nepiemērotam saturam, kas var radīt dažāda veida apdraudējumu - sākot no iespējas piekļūt vecumam nepiemērotam saturam, piemēram, vardarbībai vai pornogrāfijai, līdz pat fiziskam apdraudējumam, ja interneta "draugiem" tiek nodota personīga informācija vai foto, ko var tālāk izmantot jau dažādiem mērķiem, tostarp, krāpniecībai.

LBAF nodrošina desmit mēnešu garu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu "Ceļš pie sevis", kas paredzēts bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām. Kā stāsta Markševics, arvien biežāk uzvedības traucējumus bērniem rada arī ekrānatkarības un jau vairākas ģimenes tieši tāpēc izmantojušas LBAF piedāvātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas rīdziniekiem ir pieejami bez maksas.

Ģimenes psihoterapeits un AS "Olainfarm" darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks vērš uzmanību, ka pasaulē ir veikti pētījumi par to, kā viedierīču lietošana bērniem jau no agra vecuma ietekmē viņu tālāko attīstību. Bērniem pieaugot, cieš divas nozīmīgas prasmes, proti, komunikācija ar citiem cilvēkiem, un tas, kā bērni spēj pārvarēt grūtības. Tas nozīmē, ka iekļaušanās sabiedrībā, saziņa ar vienaudžiem bērnam vai jaunietim var būt apgrūtināta. Izpausmes var būt visdažādākās - sākot no uzvedības traucējumiem līdz pat izteiktām saskarsmes grūtībām - pilnīgai izolētībai.

Viņš norāda, ka, lai to mainītu, ir nepieciešama izpratne par notiekošo un liela vecāku iesaiste. Cīņa ar sekām var būt daudz smagāka nekā viedierīču lietošanas ierobežošana agrā bērnībā.

"Jā, reizēm tas prasa no vecākiem saņemšanos un atteikšanos no kaut kā sev tik nozīmīga, taču "rādīt stiķus" un visiem aizrautīgi pavadīt laiku kopā ir prioritāri. Ekrāna laika maiņa uz "laiku kopā" būs labs ilgtermiņa ieguldījums bērna vispusīgā attīstībā, veselīgāku ģimenes attiecību veidošanā un palīdzēs veidot tik ļoti nepieciešamās spējas pārvarēt grūtības ceļā uz izvirzītajiem nākotnes mērķiem," uzsver Miglinieks.

Lai aicinātu vecākus un bērnus biežāk nolikt mālā viedierīces, LBAF sadarbībā ar AS "Olainfarm" īsteno sociālo kampaņu "Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!", kuras ietvaros aicina kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar savu atvasi. LBAF tīmekļa vietnē "www.stiķi.lv"; ir apkopotas 22 idejas stiķiem un aizraujošām aktivitātēm, ko var īstenot kopā ar bērnu.

Latvijas vecāku, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, īstenoja pētīju kompānija "Norstat". Tās ietvaros šī gada augustā elektroniski tika aptaujāti 700 vecāki no visas Latvijas.