Topošās koalīcijas partneri - partiju apvienība "Jaunā
vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie"
- apņēmušies pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada
beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju, liecina valdības deklarācijas projekts.

Deklarācijas projektā ir trīs sadaļas un 39 punktos apkopoti
jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi. 

Deklarācijas virsmērķī teikts, ka Latvija ir latviska,
labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies
demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Reizē brīvība,
demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras
caurvij ikvienu mūsu lēmumu. Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju
izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas
ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.

Partneri arī vienojušies par konkrētiem darbiem, kas
jāpaveic līdz šā gada beigām, kas tiks vēl pievienoti deklarācijai. 

Topošā koalīcija vienojusies līdz gada beigām ieviest
mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai,
kā arī risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam
piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu
pārejai starp kredītiestādēm. Partneri apņēmušies ieviest banku peļņas nodokli
un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un
vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī nostiprināt pāru kopdzīves
regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.

Valdība plāno 2025. un 2026.gadā turpināt minimālās algas
paaugstināšanu, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu
nevienlīdzību un nabadzības riskus. 

Partneri apņemas nodrošināt aizsardzībai finansējumu 3% no
iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu
- 2,5% no IKP līdz 2026.gadam.

Plānots atbalstīt latviešu valodas apguvi kā vienotas
sabiedrības pamatu un pilnībā pāriet uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz
2025.gadam, nodrošinot vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu
valodu katram pieaugušajam.

Jaunā valdība apņemtos paplašināt atbalstu ģimenēm ar
bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes
pakalpojumus. Plānots ieviest ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus
aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu
risinājumiem, nodrošinot veselības nozares publisko finansējumu 12 % apmērā no
Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās
telpas finansētas investīcijas.

Savukārt, lai mazinātu birokrātiju un valsts pārvaldi padarītu
elastīgāku, valdība apņemas vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un
pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa, dodot iespēju veidot
standartizāciju nozarēs. Plānots arī izvirzīt skaidrus sasniedzamos mērķus
valsts budžeta programmām un regulāri vērtēt rezultātus, pārskatot un
optimizējot esošos pārvaldes procesus, funkcijas un tam paredzēto finansējumu.

Topošie partneri valdībā plāno noteikt un atbalstīt
prioritārās eksporta specializācijas jomas un jaunuzņēmumus. Tāpat plānots
palielināt izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes
kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. 

Vēl netapusī valdība iecerējusi būtiskas izmaiņas nodokļu
politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Paredzēts uzlabot ekonomikas
konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus,
kā arī samazināt ēnu ekonomiku. Vēl partneri plāno apņemties vienkāršot nodokļu
nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.

Politiķi plāno stiprināt tiesu neatkarību un tienešu spēju
spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu
taisnīgumu visā sabiedrībā. Topošā valdība plāno apņemties attīstīt
tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēt tās cilvēkresursos un izglītībā,
radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus
efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret
korupciju.

Partneri iecerējuši paplašināt mediju stratēģisko lomu
drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu
sabiedrisko mediju apvienošanu.

Sadarbības partneri apņemtos sekmēt aktīvu dzīvesveidu -
plānots modernizēt sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas
modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem. Pēc skaidriem un
caurskatāmiem kritērijiem iecerēts atbalstīt augstu sasniegumu sportu, tai
skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību.

Topošā valdība plāno paaugstināt Rīgas konkurētspēju
Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot
vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli.

Politiķi apņemas mazākuma daļu no tirgus orientētām
publiskām kapitālsabiedrībām kotēt biržā, kā arī ieviest labas pārvaldības
principus un mazināt ierēdniecības pārstāvību kapitālsabiedrību padomēs.

Krievija

Baltkrievija

"Progresīvie"

Ministru kabinets

Politika

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)

"Jaunā Vienotība"

Evika Siliņa

Aktuāli

Topošās koalīcijas partneri - partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" - apņēmušies pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām, kā arī...

Topošā koalīcija plāno līdz gada beigām pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju

Topošā koalīcija plāno līdz gada beigām pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...