Rīgas lidostas pasažieru zonā pirmdien, 21. oktobrī, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) kampaņā "Augu veselība – dzīvībai" Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēs ceļotājus par riskiem, ko var radīt svešzemju kaitīgo organismu ievešana Latvijā no ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības (ES), aģentūru LETA informēja dienesta pārstāvji.

VAAD aicinās ceļotājus aplūkot kaitēkļus un augu slimības mikroskopā, kā arī ceļotāji saņems pie bagāžas piestiprināmās birkas, kas atgādinās par ES noteikto prasību "Nevediet augus mājās no ceļojumiem ārpus ES". Tāpat lidostā bērnus priecēs arī augu veselības kampaņas šā gada simbols – zaļais mošķis Pestijs.

Pasākums notiks no plkst.11. līdz plkst.13.

VAAD direktore Kristīne Lomakina atzīmē, ka kampaņas mērķauditorija ir ceļotāji un vecāki ar bērniem, piebilstot, ka daudzi vecāki ar bērniem dodas ceļojumos uz eksotiskiem galamērķiem, neapzinoties riskus, kas saistīti ar augu un augļu ievešanu ES. Ja kāda eksotiska augļa sēklas vai pats auglis nonāk koferī vai mugursomā, no tā Latvijā var izplatīties jauni augu kaitēkļi un slimības, kas var būtiski apdraudēt vidi un radīt zaudējumus valsts ekonomikai.

Viņa uzsver, ka no siltajām dienvidu vai austrumu zemēm ievests augs, zieds, augu sēklas vai dārzenis augu veselības jomā palielina jaunu augu karantīnas organismu ievešanas risku Latvijai un visai ES. Šiem kaitēkļiem bieži ir plašs saimniekaugu loks un ievestajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku, kā arī apkarošanas pasākumi var būt sarežģīti, dārgi un dažkārt pat neefektīvi.

Lomakina atzīmē, ka tieši ceļošana un globālā tirdzniecība bieži ir vainīga pie Latvijā pieaugošajam augu slimību un kaitēkļu skaitam vietās, kur tie iepriekš nav bijuši. Augu kaitēkļi un slimības var pārvietoties un ceļot, atrodoties uz dažādiem augiem un to daļām pat tad, ja tie izskatās pilnīgi veseli. Tie var nonākt Latvijā arī ar koka paletēm, vai pielīpot pie automašīnu riteņiem.

Karantīnas organismu piemēri, kas Latvijā nav sastopami, bet pastāv risks tos nejauši ievest, ietver Āzijas ūsaini, kas ir koksngrauzis, var ieceļot Latvijā ar koksni un ir plaši izplatīts Ķīnā, Korejā, Japānā un citviet Āzijā, bet tirdzniecības rezultātā ar koksnes iepakojamo materiālu tas ir nokļuvis un iedzīvojies arī Eiropā. Ar čiekuriem no ārzemēm var ievest, piemēram, sēņu izraisītu priežu slimību – "Fusarium circinatum", kas ir ļoti agresīva slimība un ir plaši izplatīta Dienvidu valstīs.

Tāpat cilvēki no tuvākajām valstīm bieži ieved neredzētas kartupeļu šķirnes. Tomēr nepārbaudītos kartupeļos var būt, piemēram, sēņu slimība – "Synchytrium endobioticum", kas var izraisīt kartupeļu vēzi. Latvijā šī sēne pirmo reizi konstatēta 1948. gadā, bet kopš 2016. gadā Latvijā šīs organisms vairs nav, tomēr joprojām kartupeļu audzēšanas vietās testē augsnes paraugus, jo slimības sporangiji augsnē saglabājas līdz pat 20 gadiem.

VAAD pārstāvji skaidro, ka lauru koks, olīvkoks, kafijkoks un citi dekoratīvie augi podos var izplatīt augiem patogēno baktēriju – "Xylella fastidiosa" jeb Pīrsa slimību, kura ierosina bakteriālo lapu apdegumu. To izplata kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu. Arī Latvijas teritorijā sastopamas kukaiņu sugas, kuras baktēriju var pārnest.

Dienesta pārstāvji arī atzīmē, ka daudzi ceļotāji Latvijā mēdz ievest dažādu dekoratīvo augu spraudeņus ar mērķi tos vēlāk apsakņot, bet tie var būt inficēti ar dažādām bakteriālām, vīrusu vai sēņu izraisītām slimībām, kā arī pastāv risks, ka kādā mizas plaisā būs iedēta kāda kukaiņa oliņa.

Kampaņa "Augu veselība – dzīvībai" jeb "#PlantHealth4Life" notiek 22 Eiropas valstīs, un Latvijā to kopā ar EFSA un Eiropas Komisiju īsteno VAAD. VAAD pārstāvji uzsver, ka augu veselība ir kritiska planētas labklājībai un katrs mazākais solis, ko veicam, lai to saglabātu, ir nozīmīgs.

VAAD ir 1998. gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.