Sociālā projekta #Neklusē veiktās skolu aptaujas dati rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 59% skolotāju un 46% skolēnu saskārušies ar mobingu starp skolēniem skolas vidē. Taču par to, kā rīkoties šādās situācijās, kopumā zina vien katrs trešais (39%) skolotājs. Savukārt katrs ceturtais (26%) vecāks zina, kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga, bet katrs trešais (36%), ja bērns ir pāri darītājs. Mobinga izplatība Latvijas skolās saglabājas §nemainīga, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tāpēc rodas jautājums - kas jādara, lai veidotu pieņemošu un labvēlīgu skolas vidi visiem? 23% aptaujāto skolotāju pēdējā gada laikā vispār nav runājuši ar skolēniem par mobingu, savukārt 43% runā par to tikai tad, kad mobinga situācija jau pieredzēta. Tas rāda, ka izglītības sistēmā ir vajadzība pēc vēl plašāka risinājumu klāsta, lai gan emocionālu, gan fizisku vardarbību novērstu vēl pirms nodarītās sekas ir neatgriezeniskas.
Skolotāja profesijas zemais prestižs kā iemesls emocionālajai vardarbībai pieaugušo vidū
Izglītības sistēmā pēdējo gadu laikā vairākkārt kļuvis aktuāls jautājums par skolotāja profesijas prestižu un to, kā pārlieku lielā slodze un nepietiekamais atalgojums ietekmē skolotāju darbu. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pievērsis uzmanību tieši skolotāju labbūtības jautājumam un iepriekšējā mācību gadā sadarbībā ar Izglītības uzņēmumu Edurio ir veikuši pētījumu par Izglītības kvalitātes monitoringu iekļaujošai izglītībai. Pētījuma dati norāda, ka 31% skolotāju skolā izjutuši pret sevi vērstu emocionālu vardarbību. No tiem 61% kā savu pāri darītāju min tieši skolēnus, bet 44% - arī bērnu vecākus. Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību tam, kā vecāki komunicē savā starpā, ar bērnu un tāpat arī ar skolotāju. Sociālā projekta #Neklusē veiktajā aptaujā spilgti iezīmējas, ka skolas vidē augusi cita veida vardarbība jeb vardarbība starp pieaugušajiem. Cita veida vardarbību pēdējo 12 mēnešu laikā novērojuši gan skolotāji (36%), gan vecāki (25%), gan arī skolēni (14%). Runājot par prevencijas pasākumiem, ar kuriem aktīvi varētu mazināt mobinga gadījumus skolās, sabiedrībā būtu vairāk jārunā par skolotāja fundamentālo nozīmi bērnu attīstībā, profesijas vērtību un jāpievērš lielāka uzmanība savstarpējai komunikācijai starp skolotājiem un vecākiem. Tāpat pieaugušajiem būtu jākomunicē un jāiesaista skolas aktivitātēs regulāri nevis tikai tad, kad ir radušās problēmsituācijas.
Kādus risinājumus redz skolotāji, skolēni un vecāki ?
Mobingu ir iespējams apturēt pirms tas sākas. #Neklusē veiktajā aptaujā vecāki, skolēni un skolotāji dalījās ar dažādiem ieteikumiem, kas, viņuprāt, būtu jāmaina sistēmā un kādas aktivitātes jāveic, lai vardarbība samazinātos. Liela daļa skolēnu ikdienas tiek pavadīta skolā vai mājās, tādēļ tās personas, ar kurām viņi saskaras savā dienas ritmā, var būtiski ietekmēt bērnu attīstību un tāpat arī veicināt aktivitātes, kas mazina mobinga risku.
Viens no aptaujas dalībnieku populārākajiem ieteikumiem ir "sabiedrības izglītošana". Lai to īstenotu, pirmais solis ietver skolotāju izglītošanu un atbalsta nodrošināšanu skolotājiem un skolas vadībai, vecāku un skolēnu izglītošanu, kā arī zināšanas par mobinga riskiem un sekām. Prevencijas pasākumu organizēšana, piemēram, #Neklusē piedāvātās lekcijas un diskusijas par mobingu, var palīdzēt spert šo pirmo soli. Tālāk būtu jādomā par klases kā kopuma mikrovidi. Skolotājam jāzina, kāds ir kolektīvs, kas to varētu saliedēt un kopumā jāmēģina veidot pozitīva un motivējoša gaisotne. Šim lieliski noder klases stundas, kuras ir katrā skolā. Tās var izmantot, lai attīstītu tādas emocionālas inteliģences prasmes kā līdzjūtību, sadarbošanos un empātiju vienam pret otru. Tāpat starp ieteikumiem parādās priekšlikumi izmaiņām skolu sistēmā, piemēram, skolēnu skaita samazināšana vienā klasē un mācību programmu papildināšana ar materiāliem un lekcijām par mobingu.
Vēl viens no faktoriem, kam ir liela nozīme mobinga novēršanā, ir empātija, kuru vecākiem jācenšas bērnā attīstīt jau no mazotnes. Vecākiem jāizvērtē savstarpējā ikdienas komunikācija, gan tas kā viņi komunicē ar citiem pieaugušajiem. Svarīgi ir arī saprast, kā tiek veidotas sarunas ar bērnu - vai viņš tiek uzklausīts un viņa domas tiek respektētas. Tāpat būtiski ir zināt, ar ko bērns draudzējas, kur pavada brīvo laiku un kādus sociālos tīklus izmanto. Aptaujātie skolēni un vecāki uzsver, ka, papildus visiem skolas un izglītošanas pasākumiem, ir nozīmīgi rūpēties par bērnu emocionālo veselību un pašapziņu, kas, atstāta novārtā, bieži vien ir iemesls vardarbībai.
Visbeidzot paši jaunieši kā prevencijas pasākumus mobingam uzskaita: vienotas platformas izveidi, kur var anonīmi ziņot par mobingu, stingrākus iekšējās kārtības noteikumus skolās, vairāk neformālu sarunu ar skolotājiem un stingrāku kontroli no skolas darbinieku puses.
Sociālā projekta #Neklusē apmācības un izglītojošos pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Plašāka informācija par projektu pieejama mājaslapā un sociālajos tīklos: Facebook, Instagram, Youtube.
Informāciju sagatavoja Marika Andžāne, #Neklusē līdzdibinātāja.
Skaties arī video, kurā Amuna Davis izklāsta savu pieredzi par apcelšanu skolā
Noderīgi:
Kā uzlabot bērnu emocionālo labklājību ģimenē un skolā
Vai pie bērna sliktajām sekmēm vainīgs skolotājs