Valdība otrdien apstiprināja grozījumus virknē būvnormatīvu, atsakoties no vairākiem būvniecības dokumentu veidiem, lai vienkāršotu būvniecības procesu.

Veikto grozījumu mērķis ir novērst datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatīt šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību, skaidro Ekonomikas ministrija (EM).

Preses konferencē pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka EM sāktie birokrātijas mazināšanas pasākumi būvniecības nozarē ļaus par 70% samazināt laiku no nekustamā īpašuma projekta ieceres līdz realizācijai.

Valainis uzsvēra, ka otrdien valdības atbalstītie grozījumi septiņos būvnormatīvos ir sākums birokrātijas mazināšanas procesam būvniecības nozarē, un līdz gada beigām EM ir plānojusi veikt izmaiņas kopumā aptuveni 60 normatīvajos aktos.

EM informē, ka ar regulējuma izmaiņām tiks mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā, ļaujot būvdarbu vadītājam un būvuzraugam veiksmīgāk plānot savu rīcību, atstājot vairāk laika faktiskajai būvdarbu uzraudzībai, nevis formālo prasību izpildei. Tādejādi tiks nodrošināta paredzamāka būvdarbu gaita un mazināti strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošajām institūcijām.

Normatīvais regulējums patlaban paredz būvdarbu laikā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) sagatavot virkni būvniecības dokumentu, kas raksturo būvdarbu gaitu - ikdienas un speciālie darbi, kā arī sagatavot segto darbu, nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu.

Būvniecības nozares pārstāvji ir norādījuši, ka katru dienu atbildīgajam būvdarbu vadītājam BIS ir jāapstiprina līdz 60 ierakstiem, gan par būvlaukumā ievestajiem būvizstrādājumiem, minerālmateriāliem (dabas resursiem) un citiem materiāliem, gan veiktajiem ikdienas un speciālajiem darbiem, kā arī jāapstiprina dažādi būvdarbu pieņemšanas akti.

Tādēļ būvnoteikumos paredzēts, ka gadījumos, kad būvdarbu veicējs vairākas secīgas dienas pēc kārtas veic vienus un tos pašus darbus, būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas darbu ierakstu, norādot darbu sākšanas datumu un pabeigšanas datumu.

EM skaidro, ka ar vienādiem darbiem ir saprotams, ka izmantotie būvizstrādājumi nemainās konkrētā darbu zonā, tas ir, būvdarbu specifika nemainās - ar noteiktu metodi, ievērojot būvdarbu tehnoloģiju, konkrētā darba zonā iestrādā konkrēto būvizstrādājumu. Ierakstu veido, sākot darbu un noslēdz, kad konkrētie darbi ir pabeigti, arī, ja tiek uzsākts darbs, kas aizsedz (pēc segto darbu principa) iepriekšējo darbu.

Tā kā šobrīd būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, grozījumi būvnoteikumos paredz, ka būvdarbu process pamatā tiks atspoguļots BIS kā ikdienas darbi un tiks sagatavoti veikto būvdarbu pieņemšanas akti un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (UNIS) pieņemšanas akti.

Grozījumi paredz, ka būvniecības ierosinātājam un galvenajam būvdarbu veicējam pirms būvdarbu sākšanas būs jāvienojas par kādiem veiktajiem būvdarbiem, bez nesošo konstrukciju būvdarbiem, būs jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu saraksts būs jāpievieno būvdarbu žurnālam, lai pušu un kontrolējošo institūciju starpā nebūtu strīdi par attiecīgo aktu nepieciešamību. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu, ja nepieciešams, varēs precizēt.

Aktu sarakstu veidos ārpus BIS un pēc saskaņošanas būvdarbu veicējs varēs aktu sarakstu pievienot būvdarbu žurnālam kā datni. Tas novērsīs būvinspektoru un būvuzraugu atšķirīgo tiesību normu interpretāciju par veikto būvdarbu pieņemšanas aktu nepieciešamību un strīdus situācijas ar būvdarbu veicēju.

Veikto būvdarbu un UNIS pieņemšanas aktu veidos BIS no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem, tādējādi izslēdzot šobrīd esošo sistēmu, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem.

Grozījumi būvnoteikumos paredz, ka būvuzraugam būs jāapstiprina ikdienas darbu ieraksts atbilstoši būvuzraudzības plānam. Būvuzraudzības plāns ir pamatdokuments, kas nosaka būvuzrauga veicamās pārbaudes objektā. Noteikumu projekts nemazina būvuzraudzības lomu un pienākumus būvdarbu uzraudzībā, kā arī nemazina būvuzrauga tiesības apturēt būvdarbus, ja tiek konstatētas neatbilstības.

Papildus, lai veicinātu raitāku un paredzamāku veikto būvdarbu pieņemšanu, būvnoteikumos ir paredzēs, ka būvuzraugam veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu, kā arī ikdienas darbu jāapstiprina piecu darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts.

Grozījumi arī paredz, ka būvdarbus varēs turpināt, ja būvdarbu veicējs BIS ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu un UNIS pieņemšanas aktu. Šāds regulējums paredz, ka būvdarbu veicējs atbilstoši savai kvalitātes kontroles sistēmai ir pārbaudījis veikto būvdarbu kvalitāti atbilstoši tehnoloģijai un darbu turpināšana ir būvdarbu veicēja risks, ja tiks konstatētas neatbilstības, piemēram, ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatēs veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi būs jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

Grozījumi būvnoteikumos stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Vienlaikus pārejas regulējums paredz, ka līdz 2025. gada 30. jūnijam sāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā, tai skaitā, veidojot aktus, varēs turpināt fiksēt tādā veidā un apjomā, kāds tas bija spēkā būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildes brīdī. Savukārt, būvniecības procesa dalībnieki pēc savas izvēles varēs vienoties par šo izmaiņu piemērošanu, kas attiecas uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu BIS, arī uz iepriekš sāktiem būvdarbiem, BIS tiks nodrošināta iespēja pāriet uz šo jaunu funkcionalitāti.

Valdība otrdien apstiprināja grozījumus Latvijas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumos, dzelzceļa būvnoteikumos, hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumos, elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos, ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumos, ēku būvnoteikumos, kā arī atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos.

Papildus kopējām izmaiņām būvnoteikumos, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024. gada 1. novembrī. EM skaidro, ka šīs izmaiņas atvieglos AS "Latvenergo" valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvju uzturēšanas un būvdarbu plānošanu, savlaicīgi iegūstot datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā.

Savukārt Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos tiek precizēts regulējums par elektronisko sakaru inženiertīklu pārvietošanas kārtību uz citam elektronisko sakaru komersantam piederošu kabeļu kanalizāciju, nodrošinot vienādas prasības esošā kabeļu kanalizācijā ierīkot jebkuram elektronisko sakaru komersantam piederošu inženiertīklu. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024. gada 1. novembrī.

Izmaiņas būvnoteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā 2024. gada 2. aprīlī apstiprinātā rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ietver aptuveni 60 pasākumus.

EM turpina darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, tai skaitā kas attiecas uz būvdarbu procesa atvieglošanu, lai novērstu administratīvos šķēršļus visā būvniecības procesā, izmaiņām Būvniecības likumā, kā arī prasībās rūpnieciski ražotu ēku novietošanai.