Vandāļi neatjaunojami izbraukājuši arheoloģisko pieminekli - Veckuldīgas pilskalnu

Vandāļi izbraukājuši un izpostījuši Veckuldīgas pilskalnu – lielāko kuršu pilskalnu, kas glabā vēsturi par Kuldīgas pirmsākumiem, vēsta Latvijas Televīzija.

Lielākie postījumi nodarīti pilskalna vaļņa daļā, atstājot tur dziļas rises. Kā Latvijas Televīzijai stāstīja Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone, šī neesot bijusi pirmā reize, kad domāts par neapbraucamas barjeras uzstādīšanu uz vienīgā ceļa, pa kuru ar auto var uzbraukt pilskalnā.

Veckuldīgas pilskalns 2014. gadā tika atzīts par gada arheoloģisko pieminekli. Ziedu laikos bija apdzīvots ne vien tā plakums, bet arī līdzās izvietotā 1 hektāra lielā priekšpils un 9,5 hektāru lielā senpilsētas, veidojot nozīmīgu saimniecisko centru.

Pilskalns valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts jau 1924. gadā.

“Tās ir cilvēku atstātas pēdas, ko glabā zeme, tās ir senlietas, tās ir, piemēram, atstātās ēdiena atliekas, osteoloģiskais materiāls jeb kauli un daudzas citas lietas, ko pētnieki ar konkrētām zināšanām var izpētīt. Un šis kultūrslānis to visu glabā, un tikko tas tiek pārrakts, vai šajā gadījumā ar braucamrīku sapostīts, tas vairs nav atjaunojams, jo tā informācija ir pārjaukta un tā vairs nav pētāma,” stāstīja Kuldīgas novada muzeja pārstāve, arheoloģe Inna Rozentāle.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Jana Mikuļska Latvijas Televīzijai norādīja, ka, “ļoti rūpīgi izsverot gan postītāja nodarīto kaitējumu, gan arīdzan īpašnieka veiktos pasākumus, tomēr nonācām pie secinājuma, ka administratīvās lietas uzsākšanai šeit īsti pamata nav”.

Kuldīgas novada pašvaldības policijā uzsver, ka atbildība par šādu rīcību ir brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 350 eiro. Līdz šim objekts tika apsekots vairākas reizes nedēļā, bet tagad tas būs iekļauts ikdienas maršrutā.