Divi brāļi, taču katrs pārstāv savu valsti - Injaki un Niko Viljamsi ir viens no šī brīža spēcīgākajiem brāļu duetiem pasaules futbolā un ne velti - jaunākais brālis Niko šobrīd Eiropas čempionātā ir Spānijas izlases pamatsastāva spēlētājs un 1/8 finālā mačā pret Gruziju viņš demonstrēja īstu maģiju.

Kamēr 21 gadu vecais Niko pārstāv Spānijas izlasi, viņa 30 gadus vecais brālis Injaki ir Ganas valstsvienības pārstāvis. Varētu likties dīvaini, taču viņiem ir bijušas opcijas izvēlēties. Šobrīd Eiropas futbola fanu acis ir talantīgā Niko virzienā, kurš savā agrīnajā vecumā jau ir viens no Spānijas valstsvienības vadošajiem futbolistiem.

Tomēr viņa bērnības stāsts ir brutāls un būtībā tikai liela veiksme ir stāvējusi klāt tajā, ka Niko un Injaki šodien ir starp mums... Vecāki viņus ļoti mīlēja, taču dzīvoja skarbos apstākļos un bija spiesti meklēt jaunu dzīves sākumu.

Laikā, kad brāļu mamma Marija un tētis Fēlikss devās labākas dzīves meklējumos, abi vēl nebija dzimuši, taču Marija bija Injaki gaidībās. Viņi pēc piederības ir Ganas iedzīvotāji, taču vēlējās sev labāku dzīvi, tādēļ centās emigrēt uz Spāniju kā bēgļi. Lai pārvietotos uz Āfrikas ziemeļiem, kur Marokā ir Spānijas robeža, viņiem nācās šķērsot milzīgo attālumu pāri Sahāras tuksnesim.

Fēlikss un Marija sākotnēji samaksāja cilvēku tirdzniecības grupējumam, lai tie pārved viņus uz Lielbritāniju, taču pusceļā abi tika izmesti un palika Sahāras tuksneša vidū. Viņi nebija vienīgie, kuri centās bēgt, tādēļ cilvēki grupa kailām kājām turpināja mērot milzīgo distanci (Sahāras tuksnesis virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem ir aptuveni 5000 kilometri).

Pa ceļam ne visu cilvēku veselība spēja izturēt 50 grādu karstumu un mokas, kas bija jāpārdzīvo, taču Fēlikss un it sevišķi Marija, kura bija stāvoklī, paveica varoņdarbu. Cilvēki, kuri tika līdz Maniljai - Spānijai piederoša teritorija Marokā - pārlēca pāri robežžogam, taču viņus aizturēja robežsargi. Fēliksam un Marijam bija padomdevējs juridiskos jautājumos, kurš viņiem jau pirms tam ieteica melot, ka abi ir no kara plosītās Libērijas, un lūgt politisko patvērumu.

Viņiem tika nokārtota palīdzība pie kāda katoļu priestera Injaki Mardonesa, kurš satika pāri dzelzceļa stacijā. Kad Marija bija septītajā grūtniecības mēnesī, priesteris atrada viņiem dzīvokli un aizveda sievieti uz slimnīcu. Mardoness kristīja Marijas dēlu, pat uzdāvināja viņam pirmo futbola kreklu un kļuva par viņa krusttēvu. Tieši no viņa Injaki ir ieguvis savu vārdu.

Spānijā viņi darīja jebkuru darbu, ko varēja un, kad Injaki pieauga, viņam bija arvien biežāk jāuzņemas rūpes par brāli, jo tēvs bija devies uz Lielbritāniju, pelnīt naudu tur. "Mēs cietām daudz," medijs BBC citē Injaki. "Taču paldies dievam tagad visi esam kopā un dzīvojam patiešām labu dzīvi. Viss, ko mēs darām, ir mūsu vecāku dēļ."

Kad Injaki sāka ar futbolu pelnīt naudu, viņa tēvs varēja atgriezties atpakaļ pie ģimenes. Tobrīd arī brālis Niko trenējās futbolā, bet tagad viņi abi ir futbola zvaigznes. Niko tiek uzskatīts par vēl talantīgāku spēlētāju nekā Injaki. Nesenajā mačā pret Gruziju viņš bija viens no labākajiem spāņu futbolistiem, kurš turklāt arī guva skaistus vārtus.

"Man kā vecākajam brālim ir liels lepnums vērot viņa progresu," BBC citē Injaki, kurš kopā ar brāli spēlē slavenajā Spānijas basku klubā Bilbao "Athletic". "Viņam nav "griestu". Es viņam vienmēr esmu gatavs palīdzēt, pamācīt un palīdzēt, kad vien Niko tas ir nepieciešams."

Taču vēl emocionālās ir fakts, ka vecāki nestāstīja par to, ko viņi savulaik piedzīvoja līdz pat Injaki pilngadībai. Tad, kad brāļi uzzināja par emigrēšanu un to, ko vecāki darījuši abu labā, viņi arvien vairāk uzsvēruši to, ka viss, kas šobrīd tiek darīts futbola laukumā, ir viņu dēļ.

https://twitter.com/GuillemBalague/status/1803890250785460600