Venecuēlā sestdien aizturēti seši ārvalstu pilsoņi, kas apsūdzēti par prezidenta Nikolasa Maduro slepkavības plānošanu.

Aizturēti trīs ASV pilsoņi, divi Spānijas pilsoņi un viens Čehijas pilsonis. Konfiscēti arī vairāk nekā 400 ieroči.

Venecuēlas iekšlietu ministrs Diosdado Kabeljo sacīja, ka aizturētie plānojuši izraisīt vardarbību un destabilizēt valsti. Ministrs apgalvoja, ka sazvērestībā bijuši iesaistīti ASV un Spānijas slepenie dienesti, kā arī opozīcijas līdere Marija Korina Mačado.

Venecuēlai ir saspringtas attiecības ar ASV un Spāniju. Venecuēla šonedēļ atsauca savu vēstnieku no Madrides uz konsultācijām pēc tam, kad Spānijas aizsardzības ministre Margarita Roblesa ceturtdien pasākumā Madridē izteicās, ka trimdas venecuēlieši bijuši spiesti pamest savu valsti diktatūras dēļ. Venecuēla arī izsauca Spānijas vēstnieku, lai paustu protestu par Roblesas izteikumiem.

Attiecības starp Venecuēlu un daudzām Rietumu valstīm vēl vairāk pasliktinājās pēc Venecuēlas prezidenta vēlēšanās jūlijā.

Kā ziņots, par 28.jūlijā notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais autoritārais valsts līderis Maduro. Pēc vēlēšanām Venecuēlā sākās masu protesti. To dalībnieki apsūdzēja Maduro rezultātu viltošanā. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējis tās kandidāts Edmundo Gonsaless.

Gonsaless pagājušajā nedēļā devās uz Spāniju, kur lūdza politisko patvērumu. Venecuēlā ir izdots orderis Gonsalesa aizturēšanai apsūdzībās par amata uzurpāciju, kūdīšanu uz dumpi, sazvērestību un sabotāžu.

ASV un vairākas Latīņamerikas valstis atzina Gonsalesu par vēlēšanu uzvarētāju. Arī Eiropas Savienība (ES) ir apšaubījusi vēlēšanu rezultātus.

ASV ceturtdien pakļāva sankcijām 16 Venecuēlas amatpersonas, kas saistītas ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un represijām pret opozīcijas protestu dalībniekiem.