Magone un Ventis ir ekskursijā beduīnu ciematā. Kamēr Magone ar entuziasmu iesaistās beduīnu tradicionālajās dejās, izpelnoties vietējo sajūsmu, Ventis demonstrē acīmredzamu neapmierinātību.

"O, kā sarosījās, kriptoindietis!" ironiski komentē Ventis, vērojot Magones aizrautīgo dejošanu beduīnu mūzikas pavadījumā. Magone, neapjūkot, jautā beduīniem, kā pareizi dejot viņu tradicionālās dejas, un ātri vien apgūst gurnu kustības, iesaistoties kopīgā dejā. Ventis, stāvot malā, neslēpj savu greizsirdību, norādot, ka Magones dejošana ar vietējiem vīriešiem viņam nav pieņemama.

"Dibenu groza viņu priekšā, man tas nav pieņemami!" un piebilst, ka ar beduīniem apķērusies dejot var, bet viņu apskaut nevarot. Aizkadrā Ventis pauž, ka Magone pati sarīkoja savu ballīti un "beduīni ap viņu kā mušas ap medu salidoja".

Neskatoties uz neapmierinātību, Ventis izsaka vēlmi: "Vakarā lai man būtu tāda pati deja!" Tikmēr Magone turpina apgūt beduīnu deju prasmes, jautājot par žezla griešanas tehniku.

Lasi arī!

Ventis pārmet Magonei, ka viņa pati nezina, ko vēlas