Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē šodien klātesošie vienojās līdz septembrim izvērtēt plašākas iespējas nodrošināt kontracepcijas līdzekļus sievietēm līdz 25 gadu vecumam.

Kā klātesošos informēja komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS), komisija saņēmusi vēstuli par kontracepcijas metožu ietvara paplašināšanu dažādām sieviešu grupām, iekļaujot metožu sarakstā arī kontracepcijas implantus un kontracepcijas spirāles jeb intrauterīnā spirāles. Šīs kontracepcijas metodes lūgts nodrošināts arī jaunām sievietēm, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, audžuģimenēs, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statusu, kā arī tām, kurā grūtniecība neatkarīgi no iznākuma iestājusies līdz 19 gadu vecumam.

Viņa informēja, ka viens implants maksā 160 eiro, bet spirāle 140 eiro.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka pēc Nacionālā veselības dienesta aprēķiniem, lai iekļautu visas četras grupas, būtu nepieciešami papildus 2,6 miljoni eiro budžetā. Šo ieceri plānots saglabāt ar "augstu prioritāti", iekļaujot to arī Mātes un bērna plānā, tomēr patlaban, vērtējot budžeta iespējas nākamajā gadā, visticamāk, grupas varētu paplašināt pakāpeniski.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa norādīja, ka speciālisti ir gatavi sarunām par nākamo soli, un jau septembri tie varētu būt konkrētāk aplēsti.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas biedre Gunta Lazdāne atgādināja, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod nedrošām kontracepcijas metodēm vai nelieto prezervatīvu gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā, pakļaujot sevi seksuālās transmisijas infekciju (STI) un neplānotas grūtniecības riskam. To apliecina arī RSU speciālistu veiktā pētījuma dati, no kā izriet arī iedzīvotāju zināšanu trūkums.

Pēc viņas paustā, VM līdz nākamajam gadam izstrādās seksuālās un reproduktīvās veselības stratēģiju, kas aptvers dažādas jomas, ne tikai kontracepciju.

Klātesošie pozitīvi vērtēja arī iespēju nodrošināt prezervatīvus jauniešiem. Veisa norādīja, ka tas būtu lielisks veids, kā iesaistīt arī puišus, ne tikai meitenes, jo arī viņi ir līdzatbildīgi par drošām seksuālām attiecībām. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs pauda, ka, piemēram, reģionos prezervatīvus bezmaksas varētu saņemt ģimenes ārstu praksēs, kur jaunieši varētu saņemt arī konsultāciju, tostarp pārliecinoties par viņu zināšanām vakcinācijā un seksuāli reproduktīvo veselību. Tomēr viņš neizslēdz, ka tos varētu nodrošināt arī skolās.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) gan iebilda šādam priekšlikumam, norādot, ka 15 gadus vecs jaunietis neies konsultēties par savu seksuālo ģimeni pie ģimenes ārsta, īpaši, ja uzgaidāmā telpa ir pilna ar citiem pacientiem. Viņasprāt, labākais risinājums būtu prezervatīvu automāts, kur jaunieši bezmaksas tos varētu paņemt. Viņa arī uzsvēra, ka prezervatīvi pasargā no HIV, AIDS, seksuāli transmisīvām slimībām un nevēlamām grūtniecībām.

Tāpat prezervatīvus varētu nodrošināt vietās, kur jaunieši bieži uzturas, piemēram, jauniešu centros, piebilda "Progresīvo" deputāte Mairita Lūse. Kā informēja VM pārstāve Inga Liepiņa, ministrija šobrīd ar Slimību profilakses un kontroles centru risina jautājumus, kas saistīti ar prezervatīvu pieejamību jauniešu centros. Tiek apzināti veidi, kā tas tiks izdarīts un cik liels finansējums nepieciešams.

Septembrī paredzēta atkārtota komisijas sēde par šo jautājumu, kuras laikā vērtēs iespējamos risinājumus.