Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

VIDEO: 800 000 eiro vērto saimnieciskās darbības kontu izmanto vien 114 klienti

Foto: Paula Čurkste/LETA

Foto: Paula Čurkste/LETA

Pagājušā gada oktobrī valsts ieviesa jaunu pakalpojumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas pazīstams kā saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. Šis pakalpojums ļauj automātiski regulēt visus saistības ar valsti, izvairoties no cilvēka papildu pārbaudes. Lai gan šķietami vienkārša ideja, tā nav ieguvusi plašu atbalstu. Nepilnu deviņu mēnešu laikā tikai 114 klienti ir atvēruši saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, vēsta lsm.lv.

Valsts ilgus gadus plānoja ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, bet tas tika īstenots tikai pagājušā gada oktobrī. Doma bija atvieglot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pienākumu kārtošanu ar valsti, īpaši tiem, kuri nemaksā pievienotās vērtības nodokli. Konta darbības princips ir vienkāršs - atverot kontu un paziņojot par to Valsts ieņēmumu dienestam (VID), viss pārējais, tostarp nodokļu aprēķini un atskaites, notiek automātiski.

Tomēr ir jāņem vērā, ka izvēles, kurā bankā var atvērt šo kontu, nav. To piedāvā tikai "Industra Bank". Konta atvēršanas maksa ir 15 eiro, un ikmēneša maksas ir pieci eiro.

Šis konts bija kā glābiņš mūziķim Ivaram Auzānam, ļaujot viņam pārtraukt raizēties par sarežģītajiem nodokļu atskaišu procesiem.

"Jā. Divu darbdienu laikā VID pārbauda visus manus ienākumus, izdevumus. Viņi atrēķina šos 25%. Un manā kontā ienāk jau tīra nauda, ar kuru es varu rīkoties un darboties, man nekas vairs nav, nekādu pienākumu pret valsti, pret nodokļiem," priekšrocības klāstīja Ivars Auzāns.

Neskatoties uz to, ka pakalpojums ir vienkāršs, tas nav guvis lielu popularitāti. Nepilnu deviņu mēnešu laikā ir tikai 114 cilvēki, kas izmanto šo kontu.

"Industra Bank" valdes loceklis Jānis Diedišķis atklāja, ka sistēmas izstrādē tika ieguldīti 50 000 eiro, bet pagaidām tikai desmitā daļa no tā ir atpelnīta.

"Sākotnēji vispār veidojot šo produktu, mēs arī finanšu aprēķinos nesaskatījām šo kā tādu izteikti jaunu, ienesīgu biznesa virzienu. Šis vairāk ir veids, kā arī mazajiem uzņēmējiem parādīt, kad kāds ir gatavs par viņiem uzņemties rūpes," atzina Jānis Diedišķis.

Valsts samaksāja 800 000 eiro par konta ieviešanu. Valsts ieņēmumu dienests vēlētos, lai arī citas bankas izrāda rūpes par mazajiem uzņēmējiem.

"Tā viena banka, kura sniedz šo pakalpojumu, – tas tomēr ir maz. Mēs būtu priecīgi, ja tiešām šādu iespēju un pakalpojumus sniegtu arī citas komercbankas," atzina VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova.

Finanšu nozares asociācija, kas aktīvi piedalījās saimnieciskās darbības konta izstrādē, norādīja uz divām pamatproblēmām. Pirmkārt, konts attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, kas valstī ir tikai 9000, bet sākotnēji tika cerēts uz plašāku mērogu, iekļaujot arī autoratlīdzību saņēmējus, kas būtu papildu 35 000 klientu. Otrkārt, banku ieskatā, pats konta sistēma ir nestandarta un tāpēc arī dārga.

"Līdz ar to šobrīd ir vai nu jāatgriežas pie idejas par brīvāku standartu, kā tiek piemērots šīs saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, uz kaut ko tādu, ko visi pazīst un zina – uz tādu mehānismu. Un/vai jādomā par jaunu nodokļu režīmu iekļaušanu šajā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā," sacīja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.

Finanšu ministrija pašlaik pārskata visus nodokļus, tāpēc izmaiņas varētu ietekmēt arī saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins pastāstīja, ka ir vairāki lēmumi, kas mums ir priekšā - daži no tiem attiecas uz atvieglojumiem MUN maksātājiem, kas varētu palielināt interesi par konta izmantošanu. Tāpat ir jāpieņem lēmums, vai turpināt vai neturpināt autoratlīdzību īpašo shēmu.

Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri gadā nopelna 25 000 eiro, piemēro 25% nodokļu likmi. Ja ienākumi ir augstāki, bet nepārsniedz 40 000 eiro, nodokļu likme ir 40%. VID vēlētos ieviest vienotu nodokļu likmi, bet Finanšu ministrija apsver ienākumu sliekšņu paaugstināšanu abām šīm grupām.

Plašāk sižetā:

Foto: Paula Čurkste/LETA

Foto: Paula Čurkste/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas