Elektrība, spuldze, foto: Photo by Alessandro Bianchi on Unsplash
20. gadsimts cilvēces vēsturē iezīmējās ar nepieredzēti strauju ražošanas un tehnoloģiju attīstību, kas deva plašam cilvēku lokam tādas iespējas un ērtības, par kādām mūsu tālākie senči varēja tikai sapņot. Šodien mēs jau esam pieraduši pie šā ērtā dzīves veida un ne par ko nevēlamies no tā atteikties. Kaut vai, piemēram, ikdienā piedomājot par tādu vienkāršu lietu kā elektrības taupīšana. Taču visam ir sava cena. Līdz ar daudzām pozitīvām lietām 21.gadsimts cilvēcei atnesis arī pamatotas bažas par planētas ekoloģisko stāvokli un klimata pārmaiņām - jautājumiem, par kuru eksistenci pirms simts gadiem nojauta varbūt vien retais.
Izšķiroša loma planētas ekoloģiskajā līdzsvarā ir enerģijai. Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu, tā nepieciešama arvien vairāk, bet tās iegūšanai tiek nežēlīgi patērēti dabas resursi un palielinās oglekļa dioksīda emisijas līmenis. Mums Latvijā ar savu nelielo iedzīvotāju blīvumu, mēreno rūpniecības attīstību un joprojām plaši pieejamo neskarto dabu, tīru gaisu un ūdeni, varbūt tā nešķiet pati aktuālākā problēma, taču pasaulē ir reģioni, kur situācija ir patiešām kritiska. Ir jāsaprot, ka mēs visi šajā pasaulē tomēr esam “vienā laivā”, saistīti vienā kopīgā sistēmā, tādēļ par saudzīgāku attieksmi pret pārmērīgo resursu patēriņu būtu jādomā arī katram no mums, kaut vai veicot savas ikdienas izvēles.
Pēdējā desmitgadē enerģētikas nozarē aktuāls ir kļuvis viedās enerģētikas koncepts, kas paredz kompleksu pieeju efektīvākai enerģijas ieguvei un izmantošanai. Enerģētikā ir trīs svarīgi elementi - enerģijas ražošana, pārvade un gala patērētājs. Viedā enerģētika ir tā, kurai jāsaved kopā lietotājs ar ražotāju, savukārt pārvade agri vai vēlu pielāgosies. Taču galvenais spēlētājs un noteicējs šajā sistēmā ir enerģijas lietotājs.
Pētījumi ir pierādījuši, ka tad, ja sākam vērtēt un kontrolēt savus paradumus, enerģijas patēriņš samazinās. Pirms dažiem gadiem, kad pie mums tika attīstīta ideja par viedo elektroenerģijas skaitītāju pakāpenisku ieviešanu mājsaimniecībās, VAS Latvenergo sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti veica pētījumu, kura ietvaros 500 mājsaimniecību tika uzstādīti pirmie jaunā tipa elektroenerģijas skaitītāji. Pētījuma rezultātā izrādījās, ka ar jaunajiem skaitītājiem vidējais enerģijas ietaupījums bija 20 procenti, bet atsevišķās patērētāju grupās - pat līdz 30 procentiem. Viedais skaitītājs ik pa trim minūtēm apkopo un sniedz detalizētu informāciju par elektrības patēriņa niansēm , tādējādi rosinot cilvēku piedomāt pie saviem ikdienas paradumiem un meklēt risinājumus, kā iespējams mazināt nelietderīgu elektroenerģijas patēriņu. Piemēram, bija mājsaimniecības, kas telpu apgaismošanai kvēlspuldzes nomainīja pret LED spuldzēm, jau uzreiz izjūtot ekonomiju.
Dānijā veiktie pētījumi ir atklājuši, ka tur 7 procenti no kopējā elektroenerģijas ietaupījuma apjoma ietekmē it kā vienkāršs paradums – viņi nevienai elektroiekārtai neizmanto tā saukto gaidīšanas režīmu – televizoriem, datoriem un citām iekārtām, protams, izņemot ledusskapi.
Kopumā jāsaka, ka jau šobrīd Latvijas iedzīvotājiem ar enerģijas taupīšanu veicas labi, jo pie mums vidējais elektrības patēriņš uz katru mājsaimniecību ar līdzīgu iemītnieku skaitu ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropas valstīs. Tomēr pie niansēm der piedomāt vienmēr. Videi un arī patērētāju maciņam labvēlīgus enerģijas taupīšanas padomus sniedz arī ikgadējās Zemes stundas organizētāji.
Draudzīgai sadzīvošanai ar elektroenerģiju mūsu ikdienā neapšaubāmi svarīgi ir arī elektroierīču lietošanas ērtums un pats galvenais - drošība. Tādēļ atcerieties, ka elektroinstalācijas sistēmas izveide jāuztic un jebkurus elektrotīklu remontdarbus jāveic profesionālam elektriķim vai elektromontierim.
Izlasi arī citur rakstus:
- Kāpēc LED lampas ir ekonomiskākas un drošākas par kvēlspuldžu lampām?
- Kontaktligzdu veidi un uzstādīšana – elektriķa ieteikumi
- Elektroinstalācijas maiņa – izplatītākās kļūdas
- Kuri drošinātāji labāki – vecie porcelāna vai jaunie automātiskie?
Elektrība, spuldze, foto: Photo by Alessandro Bianchi on Unsplash