Vispirms saredzēt cilvēku, nevis viņa orientāciju – Kašers vērtē gaidāmās izmaiņas Rinkēviča prezidentūras laikā
1188.lv
Šonedēļ pastiprinātu uzmanību iekļaujošas un vienlīdzīgas sabiedrības jautājumos raisījusi gan Rīgas Praida nedēļa, kas no 29. maija līdz 4. jūnijam sevi piesaka kā lielākais un redzamākais cilvēktiesību notikums Latvijā, gan Edgara Rinkēviča ievēlēšana Valsts prezidenta amatam. Portāls 1188.lv sazinājās ar brīvmākslinieku Kašeru – cilvēku, kam rūp, lai Latvija cilvēktiesību un vienlīdzības vērtējumos Eiropā neatrastos sarakstu apakšgalā.
– Kādas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret homoseksuāļiem tu esi manījis pēdējo gadu laikā, pateicoties praida pasākumiem?
– Sabiedrības attieksme ir ievērojami mainījusies. Ja pašos pirmajos praidos bija milzīga un skaļa pretestība, tad pēdējos gados tā ir kļuvusi daudz mazāka, un ir vairākkārt palielinājies praida dalībnieku skaits. Turklāt praidā piedalās ne vien LGBTK+ kopienas pārstāvji, bet arī heteroseksuāli cilvēki, kuri iestājas par cilvēktiesībām.
– Sestdienas praida gājienā “Mēs visi esam Latvija” pulcēsies tūkstošiem cilvēku. Ko šis notikums nesīs Latvijas LGBTK+ kopienai?
– Cilvēks ir sociāla būtne – pleca sajūta mums ir ļoti svarīga, un to varam gūt, uzvarot hokejā, apmeklējot Dziesmu svētkus, baznīcu un arī praidu. Tie ir skaisti svētki, kur varam satikt līdzīgi domājošos un vienkārši saprast, ka neesam vieni. Bet praids ir arī protests – ar to mēs parādām, ka LGBTK+ kopiena mūsu valstī nekur nepazudīs, un agri vai vēlu arī Saeimai būs jāpieņem lēmumi, lai likuma priekšā aizstāvētu visas ģimenes un transpersonas.
– Edgara Rinkēviča apstiprināšana prezidenta amatam ir liels solis ceļā uz iekļaujošu un vienlīdzīgu sabiedrību mūsu valstī. Kādas izmaiņas viņa prezidentūras laikā sagaidi tu?
– Edgara Rinkēviča apstiprināšana amatam ir solis Latvijas izaugsmes virzienā, jo viņš ir profesionālis, kuram ir labi kontakti ārzemēs, kurš parādījis savas darba spējas un patriotismu. Jā, starp citu, viņš ir arī LGBTK+ kopienas pārstāvis, bet tas nebūt nav vienīgais viņu raksturojošais fakts. Bet es esmu ļoti priecīgs par to, ka viņš būs mūsu prezidents. Kā jau viņš pats teica pēc ievēlēšanas – tas ir pierādījums, ka stikla griesti* ir salaužami.
Es novēlu veiksmi mūsu prezidentam, lai jaunajā amatā viņam viss izdodas tikpat labi kā, esot Ārlietu ministram. Tās arī varētu būt vienas no svarīgākajām izmaiņām – ne vien ekonomikas rādītāji un jauni likumi, bet iespēja sabiedrībai savā acu priekšā redzēt, ka LGBTK+ kopienas cilvēki ir tāda pati sabiedrības sastāvdaļa kā ikviens cits. Iemācīties saredzēt visu cilvēku, ne vien viņa orientāciju.
– “Orientācija gejs nav vesela cilvēka pazīme!”; “Izvirtulis valsts galā!”; “Man ir kauns,” – šādu homofobisku komentāru jūra parādījās brīdī, kad Rinkēviču ievēlēja par valsts prezidentu. Kā tu par šo jūties un cik garš ceļš, tavuprāt, mūsu valstij ir jānoiet, lai mēs vispirms redzētu cilvēku, nevis viņa orientāciju?
– Latvija joprojām cilvēktiesību un vienlīdzības vērtējumos Eiropā atrodas sarakstu apakšgalā. Kāpēc lai kādam citam būtu tiesības ietekmēt, ko es varu vai nevaru mīlēt, ar ko varu vai nevaru precēties? Tie ir jautājumi, kas šajā gadsimtā jau liekas absurdi. Tāda kā dzīves ironija – daļa sabiedrības bēg no LGBTK+ kopienas, uzbrūk un cenšas aizvainot, bet mēs tepat esam. Mēs esam daļa no tās pašas sabiedrības. Un jo vairāk būs to, kuri atklāti par sevi runās, jo vieglāk arī citiem būs to saprast, pieņemt un orientāciju vienkārši redzēt kā daļu no personības.
– Kādi būtu tavi iedrošinājuma vārdi cilvēkiem, kas baidās “iznākt no skapja”?
– Mīļais draugs, tici man, ir dzīve pēc iznākšanas no skapja. Ir vērts piedzīvot to brīvības sajūtu, kad vari būt atklāts un justies savā ādā arvien brīvāks. Jā, varbūt kādi cilvēki nebūs apmierināti, bet kāda tam ir nozīme, ja viņu pieņemšanai un mīlestībai ir kaut kādi nosacījumi? Visdrīzāk ierastajā dzīvē būs kādas izmaiņas, bet patiesība darīs jūs brīvus. Būs draugi, kuri tevi pieņems, tāpat arī visa Latvijas LGBTK+ kopiena. Ir arī draudzes, kur tu tiksi pieņemts tāds, kāds esi – bez draudzēs esošo LGBTK+ kopienas cilvēku tik bieži piedzīvotajiem centieniem kontrolēt, ko tu mīli, bez centieniem izjaukt tavas attiecības un izmainīt to, kādu Dievs tevi ir radījis.
Mūsu sabiedrība šo piecu gadu laikā, kopš es “iznācu no skapja”, ir ievērojami augusi. Šis ir labākais brīdis, kāds līdz šim ir bijis!
– Ko tu novēli Latvijas LGBTK+ kopienai nākamajā piecgadē?
– Novēlu ikvienam dzīvot saskaņā ar savu iekšējo būtību, pieņemt gan sevi, gan citus. Protams, novēlu, ka beidzot tiks pildīts Satversmes tiesas lēmums un tiks pieņemts Civilās savienības likums. Lai ikviens saprastu, ka tas nav ideoloģijas, ticības vai reliģijas, bet cilvēktiesību jautājums. Un lai pēc pieciem gadiem praidā turpinām tikties kā svētkos, bet vairs nebūtu vajadzības pēc protesta, jo dzīvosim daudz pieņemošākā sabiedrībā.
*Stikla griesti – Rinkēviča minēts jēdziens, kas nozīmē mākslīgi radītus, neredzamus šķēršļus sieviešu un LGBTK+ cilvēku piekļuvei vadošiem amatiem.
Kašers kopā ar Agnesi Zeltiņu, Elīnu Didrihsoni, Ilzi Viņķeli, Māri Olti un Artūru Tomu Plešu ir piedalījies projektā “Mobings. Anonīmo uzbrukums”, kur katrs no varoņiem atklāti dalās sajūtās un pieredzē par emocionālo vardarbību. Visas epizodes, tai skaitā Kašera stāsts, pieejamas 1188 play!
Lasi arī: