Vides apsaimniekotājs SIA "Eco Baltia vide" šogad atkritumos atrasto mirušo cilvēkbērnu atstātās traumas cenšas dziedēt ar sociālās atbildības aktivitāti, atbalstot glābējsilīšu jeb baby box projektu un informējot sabiedrību par iespējām brīžos, kad vairs nezini, kurp doties.

Glābējsilītes pie slimnīcām Latvijā ir ierīkotas gan Liepājā, gan Ventspilī, kur šogad atkritumos atrada zīdaiņu līķus, gan arī Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē un Daugavpilī.

Taču tas nebija glābis Kurzemē izmestos jaundzimušos. Acīmredzot, ar šķietamo bezizejas situāciju saistītie cilvēki neapmeklēja slimnīcas, nepatērēja medijus, tāpēc tiks informēti tur, kur savāc atkritumus.

"Glābējsilīte - vieta bērna dzīvībai" ir sociāls projekts sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu, kurš Latvijā tika sākts 2009.gadā. Līdz šim ir izveidotas astoņas glābējsilītes un ar to palīdzību pavisam izglābta 61 zīdaiņa dzīvība. Vecākajam glābējsilītē atstātajam bērnam šogad paliek jau piecpadsmit, un drīz viņš būs jau pieaudzis.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts sarunā par atgūšanos no šoka ar uzņēmuma filiālē Liepājā atrasto zīdaini pastāsta ne tikai par šokējošo pieredzi un tās motivēto sociālo atbildību, bet arī par to, kādi risinājumi un dažādas aktivitātes rodas vides apsaimniekošanas darbos, kādas lietas cilvēki mēdz izmest atkritumos un kā mainās sabiedrība un pasaule.

"Eco Baltia vide" stāsta: "Mēs piedalīsimies informatīvā kampaņā, lai atgādinātu, ka Latvijā ir šīs glābējsilītes. Aptuveni desmit savos atkritumu šķirošanas laukumos vai šķirošanas punktos mēs liksim lielus banerus ar telefona numuriem, kur var zvanīt, interesēties, ja cilvēks ir nonācis tādā situācijā, ka viņam glābējsilīte varētu būt risinājums.

Centīsimies vienkārši palīdzēt informatīvā kampaņā gan ar baneriem, gan sociālajos tīklos. Līdz tam mēs nonācām faktu un apstākļu ietekmē. Diemžēl šogad mūsu atkritumu šķirošanas rūpnīcā Liepājā gada sākumā bija negadījums, kad mūsu darbinieki uz atkritumu šķirošanas līnijas kopā ar citiem atkritumiem atrada arī zīdaiņa mirstīgās atliekas.

Kaut ko tādu mūsu darbinieki nekad nebija atraduši, un mēs ļoti ceram, ka nekad vairs neatradīs,

bet, lai tā būtu, mēs iesaistāmies šajā projektā un aicināsim arī citus uzņēmējus darīt to pašu. Ir grūti iedomāties, cik šausmīgiem apstākļiem jābūt, lai cilvēks nonāktu līdz lēmumam izmest atkritumu konteinerā mazuli, bet no otras puses tas arī traumē mūsu darbiniekus.

Iesaistītajiem uzņēmuma darbiniekiem pēc notikušā tika piešķirtas gan brīvdienas, gan arī psihologa palīdzība tiem, kam tā bija nepieciešama.

Visu nepatīkamāku padarīja fakts, ka nepilnus pāris mēnešus pēc viena tāda atgadījuma bija jau nākamais - šoreiz atkritumu konteinerā.

Otrs gan nebija pie mums, taču tāpat bija šokējošs, jo saprotam, ka mūsu darbībā savā ziņā ienāk valstiska sociālā problēma. Divi gadījumi viena gada laikā, kas ir saistīti ar atkritumu izvešanu un šķirošanu, lika mums aizdomāties, ka, iespējams, arī mēs kaut kā varam vismaz ar informēšanu atgādināt, ka glābējsilītes Latvijā pastāv jau 15 gadus un ka šī ir labāka izeja nekā izmešana atkritumos."