Žurkas un peles – kā un kāpēc tikt no tām vaļā?

Kā mēs visi labi zinām, aizejošais ķīniešu horoskopa Žurkas gads pasaulei sagādājis ne mazumu nepatikšanu. Sakritība, par kuru jau daudz jokots - vispasaules pandēmija šoreiz izraisījusies gadā, kura simboliskais dzīvnieks vēsturē vairākkārt ir bijis atbildīgs par šausminošu slimību epidēmiju izplatību. Tomēr skarbāka par jokiem ir patiesība – žurkas un peles ir ne vien nepatīkami un kaitnieciski, bet arī mūsu veselībai bīstami kaimiņi, un to iznīcināšanai jeb deratizācijai vajadzētu pieiet nopietni.

Kādēļ žurkas un peles ir tik bīstamas ?

"Žurku un peļu” iznīcināšana” – uz humānismu pret visu dzīvo orientētajā mūsdienu pasaulē tas var izklausīties nežēlīgi, taču šis cilvēku karš pret grauzējiem vairāku gadsimtu garumā nav bez iemesla. To nodarītais kaitējums ir kolosāls!

Vai zinājāt, ka pēc ANO veiktajiem aprēķiniem, žurkas apēd apmēram vienu sesto daļu pasaulē saražotās pārtikas, un vēl vairāk sabojā? Žurkas ir, maigi sakot, neizvēlīgas ēdājas – līdztekus augu un dzīvnieku valsts produktiem tās notiesā arī koku, špakteli, plastiku, ādu, gumiju un termoizolāciju, bojā ierīces, vadus, rūpniecības preces, nesmādē pat svinu, alvu un varu. Aptuveni aprēķināts - ja žurkām ļautu vaļu, tās iznīcinātu vismaz pusi cilvēka darba augļu, tā vietā atstājot smakas un netīrību izkārnījumu veidā. To taču mēs negribētu, vai ne? Tāpēc nākas vien būt nežēlīgiem…

Ja ar materiāliem zudumiem un netīrību vēl kaut kā varētu samierināties, tad cilvēkam reāli bīstama ir cita žurku īpatnība – tās ir arī dažādu slimību, vīrusu un infekciju pārnēsātāji un izplatītāji. Lai arī šausminošākie grauzēju “noziegumi” - mēra epidēmijas viduslaiku Eiropā nu ir pagātnē, risks ar to starpniecību tikt pie citām bīstamām un nepatīkamām kaitēm joprojām ir visai augsts. Žurku un peļu saistību ar mēra un citu slimību izplatību cilvēki pamanīja jau sen, un tur sakņojas baiļu un pretīguma sajūtas, kas daudzus pārņem, ieraugot šos grauzējus.

Deratizācijas veikšana ir likuma prasība !

Ja kāds varbūt domāja, ka izvēle - sadzīvot ar nelūgtajiem kaimiņiem grauzēju vai kukaiņu izskatā vai ne – ir katra paša gaumes jautājums, tad ne – tā tas nav. Dezinfekcijas un deratizācijas jautājumus Latvijā regulē Epidemioloģiskās drošības likums un MK noteikumi Nr. 618, kas nosaka, ka teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka pienākums.

Ja ir pamanīti grauzēji, ir jāvēršas pie kaitēkļu apkarošanas speciālistiem pirms to savairošanās (un uz to viņi ir spējīgi neticamā ātrumā). Savukārt, sanitāro un higiēnas prasību ievērošanai, kaitēkļu kontrole obligāti ir jāveic pārtikas nozarē (lauksaimniecība, pārtikas ražošana, veikali, ēdināšanas uzņēmumi), namu apsaimniekošanā, viesu izmitināšanas uzņēmumos, bērnu izglītības iestādēs.

Tāpat šie noteikumi nosaka, ka deratizāciju jāveic īpaši apmācītam un sertificētam dezinfektoram.

Ko vēl var darīt, lai pasargātu no grauzējiem savu mājokli ?

Ir daži profilaktiski pasākumi, kurus vajadzētu veikt, tuvojoties gada aukstajai sezonai, kad grauzēji pastiprināti meklē siltākas vietas, kur iekārtoties pārziemošanai.

Pārbaudiet un aiztaisiet potenciālos ceļus, pa kurām grauzēji var iekļūt ēkās, piemēram, pagraba logus. Kaut arī grauzēji ar saviem asajiem zobiem varētu iegrauzties arī ēkā bez šķirbām, parasti tie nemēdz tā darīt.

Variet mēģināt piesaistīt arī cilvēces labāko sabiedroto “grauzēju kara” gadsimtos – kaķi. Šī dzīvnieka iedzimtais mednieka instinkts ir glābis ne vienu vien mūsu senču paaudzi. Dažkārt arī suņi, jo īpaši terjeri, izrādās nadzīgi žurku mednieki.

Svarīgi arī atcerēties – ja vēlaties barot dzīvniekus vai putnus, tas jādara vismaz 10 metru attālumā no ēkām, jo žurkām un pelēm ir paradums uzturēties tur, kur pieejami ēdienu pārpalikumi.