Viedokļu vētru izraisījis Lietuvas amatpersonu rosinājums rietumvalstu karaspēku sūtīt cīņai Ukrainā. Jāteic, ka šāds priekšlikums no dažādu valstu amatpersonām kopš kara sākuma izskanējis daudzkārt, taču tam nekad nav rasts pietiekams atbalsts. Arī šoreiz Lietuvas vadības teiktais līdzi nes skeptiskas jūtas, jo skaļais rosinājums nācis tieši parlamenta vēlēšanu laikā. Ko par rietumvalstu karaspēka iespējamo izvietošanu domā Latvijā, noskaidroja raidījums “360 ZIŅneši”.
Lietuvas amatpersonas izteikušas atkārtotu aicinājumu pārskatīt šī gada sākumā Francijas prezidenta Emanuela Makrona sacīto, proti, ka uz Ukrainu būtu nepieciešams nosūtīt arī Rietumvalstu karaspēku. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka patlaban Ukrainā karo arī Ziemeļkorejas karavīri.
Aicinājumi izskanējuši Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka vizītes laikā Lietuvā. Tiesa, kopš kara sākuma Ukrainā līdz šim visas sarunas par Rietumvalstu vai NATO karaspēka iesaistīšanu nav vainagojušās panākumiem.
Aizsardzības ministrs uzsver, ka Ukraina primāri ir jāatbalsta tehnikas ziņā, apmācību jomā, kā arī finansiāli. Savukārt Lietuvas aicinājumu Sprūds sauc par sava veida populismu, ņemot vērā, ka šajā valstī patlaban norit parlamenta vēlēšanu process.
“Mēs redzam, ka tiešām Lietuvā pirmais vēlēšanu raunds ir noslēdzies. Tūlīt būs arī otrais vēlēšanu raunds parlamenta vēlēšanās un, protams, arī šeit noteikti politiķi pozicionējās, teiksim tā, un mēģina vēl kaut kādas lietas akcentēt spēcīgāk,” raidījumam norāda Sprūds.
Aizsardzības ministrs arī skaidro, ka Rietumvalstu karaspēku Ukrainā varētu ievest tikai tad, ja par to vienotos visi partneri. Bet, ja tāda vienošanās tiktu panākta, kas gan pagaidām vēl ir maz ticams, uz Ukrainu karot, iespējams, būtu jābrauc arī Latvijas karaspēkam.
Foto: Ekrānuzņēmums no sižeta