Protams, mēs mīlam rudeni! Taču līdz ar pirmo vēsumu un agrāko tumsas iestāšanos mēs esam pamanījuši arī pirmās noguruma, miegainības pazīmes, kā arī – garastāvokļa svārstības. Pazīstami, vai ne?

Šīs ir galvenās pazīmes tam, ko sauc par “avitaminozi”. Kā šajā laikā justies labāk, skaidro ārste Aleksandra Fileva.

Pēc speciālistes domām, termins “avitaminoze” nav gluži pareizs. Galu galā, ar to pieņemts apzīmēt pilnīgu viena vai vairāku vitamīnu trūkumu, un tāds mūsdienās ir reti sastopams. Bet “hipovitaminoze” - noteiktu vitamīnu trūkums - ir daudz precīzāks. Un rudens sezonā tas patiešām var rasties. Atkarībā no tā, kāda vitamīna organismā trūkst (to jāanalizē speciālistam), jūs varat pielāgot un dažādot savu uzturu.

Lūk, daži ārstes padomi:

C vitamīna trūkuma gadījumā dodiet priekšroku citrusaugļiem, jāņogām, smiltsērkšķiem, un dārzeņiem, piemēram, tomātiem, kartupeļiem, kāpostiem un paprikai.

B vitamīna avots - zivis, jo īpaši treknās: skumbrija, lasis, sardīnes, kā arī liellopu aknas, vistas krūtiņa, olas un piena produkti. Nevajadzētu aizmirst arī par pākšaugiem, auzām, riekstiem, sēklām un spinātiem. B vitamīna trūkuma gadījumā var palīdzēt arī banāni.

Runājot par D vitamīna trūkumu, ir svarīgi neaizmirst biežāk doties pastaigās un iziet ārpus mājas. Īpaši saulainās dienās. Uzturā var iekļaut mencu aknas, tunci, lasi, olu dzeltenumus un sieru.

Tomēr jābūt ļoti uzmanīgiem, ja izdomājāt, ka ir lieliska ideja nopirkt vēl papildus kompleksos vitamīnus, ja pirms tam neesat ārsta uzraudzībā veicis asinsanalīzes un konstatējis, kādi tad tieši jums organismā trūkst vitamīni.

"Ar vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtikas produktu iekļaušana uzturā ir lieliska ideja. Taču nav laba ideja nekontrolēti lietot vitamīnu un minerālvielu kompleksus. Šāda pieeja var novest pie dažu vielu pārpalikuma (tas var būt pat bīstamāk nekā deficīts) un nepatīkamiem blakusefektiem,” skaidro ārste.