Latvijā iekšējie inflācijas procesi joprojām ir gana spēcīgi, taču straujš inflācijas kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, aģentūrai LETA norādīja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, lai gan inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti zema un zemākais punkts šajā ciklā ir jau aiz muguras, no jūnija inflācija Latvijā atkal sāk pakāpeniski augt.

Viņš skaidro, ka jūnijā patēriņu cenu kritumu nodrošināja degvielas un siltumenerģijas cenu samazinājums, savukārt pakalpojumu cenas turpina augt, pakalpojumu cenu inflācijai Latvijā jūnijā sasniedzot augstāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 5,9%, savukārt salīdzinājumā ar maiju pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 1,2%.

"Tas ir augstākais pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā kopš pērnā gada novembra, un skaidri parāda, ka iekšējie inflācijas procesi Latvijā joprojām ir gana spēcīgi. Atpūtas, ēdināšanas, izmitināšanas, izglītības, frizieru un transporta pakalpojumu cenu inflācija jūnijā Latvijā bija robežās no 4,5% līdz 7,2%. Pakalpojumu cena inflācija ir augsta ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā kopumā, kur pakalpojumu cenas jūnijā pieauga par 4,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Straujais pakalpojumu cenu kāpums šobrīd ir galvenais šķērslis, kas neļauj cerēt uz straujāku procentu likmju samazinājumu," skaidro Āboliņš.

Viņš arī norāda, ka zemo inflācijas līmeni Latvijā joprojām nodrošina energoresursu cenu kritums. Jūnijā naftas cenas pasaulē uz brīdi noslīdēja zem 80 ASV dolāriem par barelu, līdz ar to jūnijā degvielas cenas Latvijā saruka par 4,1% salīdzinājumā ar maiju. Vienlaikus jūnijā par gandrīz 4% samazinājās arī siltumenerģijas cenas, un šie divi faktori kopējo cenu līmeni Latvijā jūnijā samazināja par 0,5%. Lai arī jūlijā naftas cenas pasaulē atkal ir pakāpušās virs 80 ASV dolāriem par barelu un degvielas cenas Latvijā atkal aug, siltumenerģijas cenām vajadzētu turpināt samazināties.

Pēdējā gada laikā dabasgāzes cena Eiropā ir bijusi vidēji 34 eiro par megavatstundu, taču, piemēram, Rīgā siltumenerģijas tarifi pēdējo reizi tika mainīti, kad dabasgāzes cena Eiropā bija 50-60 eiro par megavatstundu, un siltumenerģijas cenas Rīgā joprojām ir pārāk augstas, atzīmē Āboliņš.

Viņš arī norāda, ka pasaules resursu cenas pēdējo divu gadu laikā ir sarukušas par vairāk nekā 20% un šobrīd papildu inflācijas spiedienu Latvijā nerada. Naftas cenas pasaulē kopš 2022.gada beigām ir svārstījušās ap 80 ASV dolāriem par barelu, bez izteiktas virzības uz augšu vai leju, savukārt pasaules pārtikas cenas jūnijā bija par 2,1% mazākas nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka inflācijas turpmākā dinamika būs atkarīga no Latvijas ekonomikas iekšējiem procesiem.

Āboliņš min, ka algas Latvijā šobrīd strauji aug un bezdarbs ir zems, tomēr izaugsme Latvijā un eirozonā joprojām ir vāja, savukārt ASV ekonomikā arvien vairāk parādās dažādas vājuma pazīmes. Pasaulē turpina augt jūras pārvadājumu izmaksas Tuvo Austrumu konfliktu dēļ, tomēr pieprasījums kopumā ir vārgs un pasaules resursu cenu pieauguma potenciāls ir ierobežots.

"Tādēļ straujš inflācijas kāpums Latvijā, manuprāt, nav gaidāms. Pēc manām prognozēm, turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pakāpeniski virzīsies 2% virzienā un vidējais cenu līmenis Latvijā šogad varētu pieaugt par 1,2-1,4%, savukārt 2025.gadā inflācija Latvijā varētu pakāpties virs 2,5%," prognozē Āboliņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka inflācijas attīstība iezīmē atšķirīgu tendenču mozaīku, bieži vien pretējos virzienos, tomēr kopējā virzība saglabāsies pieaugoša.

"Zemo inflācijas tempu turpina noturēt ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kritums, kas atspoguļo enerģijas cenu normalizēšanās ietekmi. Turpmāk tās spēks mazināsies un jau skaidrāk iezīmēsies citu grupu cenu pieaugums. Tādēļ uz gada beigām inflācijas temps paātrināsies virs 2%," min Gašpuitis.

Viņš arī norāda, ka jūnijā būtisku ietekmi uz inflāciju turpināja veidot transporta izmaksu, alkohola un tabakas izstrādājumu, pārtikas un veselības aprūpes cenu pieaugums.

Tāpat Gašpuitis prognozē, ka pakalpojumos cenu pieaugumu turpinās uzturēt darba samaksas kāpums. Tomēr arī šajā segmentā inflācijas tempam būtu jāmazinās vairāku iemeslu dēļ, tostarp inflācijas vide stabilizējas un jāpalēninās arī darba samaksas kāpumam.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks akcentē, ka pēc zemākā punkta sasniegšanas maijā, gada inflācija jūnijā pakāpās, bet vasaras laikā kopumā tā saglabāsies ļoti zema.

Mālnieks norāda, ka, ieskatoties inflācijas komponentēs sīkāk, redzams, ka zem pagājušā gada līmeņa cenas noturējušās vairākām preču kategorijām, piemēram, elektronikai un automašīnām. Taču nozīmīgākā lejupvērstā ietekme uz kopējo cenu līmeni arvien ir salīdzinoši lētākajiem energoresursiem, kā rezultātā preču deflācija novērojama jau astoto mēnesi pēc kārtas.