You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Pētījums: Savas finanses vispozitīvāk vērtē Rīgā un Vidzemē dzīvojošie

Nauda. Foto: Evija Trifanova/LETA

Nauda. Foto: Evija Trifanova/LETA

Finanšu situācija šogad uzlabojusies 19% Latvijas iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma datiem.

Bankā arī atzīmē, ka iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājies kopumā negatīvs, tostarp 40% ģimeņu atzinušas, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, bet 38% norādījuši, ka tā ir saglabājusies nemainīga.

Lielāko spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem rada ikmēneša tēriņi par pārtiku (negatīvas pārmaiņas piedzīvojuši 66% aptaujāto) un mājokli (62%), seko transporta izdevumi (50%), noskaidrots pētījumā.

Tāpat novērojams negatīvs vērtējums attiecībā uz ģimeņu spēju atļauties tēriņus atpūtai un izklaidei - 47% norādījuši, ka tā ir sarukusi. Savukārt 44% norādījuši, ka vairāk kļuvis neplānotu izdevumu, ar kuriem cilvēki nav rēķinājušies, tādējādi vēl vairāk veicinot dažādu finansiālo izaicinājumu apmēru.

Lai arī iedzīvotāji norāda, ka ir sajutuši inflācijas iegrožošanas efektu, jo vērtējums ir mazāk negatīvs, salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, tomēr 36% ģimeņu ir palicis grūtāk mēneša beigās "savilkt galus", kā arī 40% nācies ķerties klāt saviem uzkrājumiem, tādējādi gada laikā samazinot to rezerves.

"Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa norāda, ka iedzīvotāju vērtējums, lai arī uzrāda atkopšanās tendences pēc pandēmijas gadiem, tomēr saglabājas izteikti negatīvs kopš šī pētījuma sākšanas 2013.gadā. Kropa secina, ka jūtams pastāvīgs Latvijas ģimeņu cīniņš ar dažādiem izaicinājumiem, kas, par spīti vidējo ienākumu pieaugumam, finanšu jomā neļauj justies pārliecinātiem un domāt par izaugsmi.

Izteikti labāku gadu aizvadījuši gados jauni iedzīvotāji (18-34 gadi), kuri krietni biežāk nekā pārējās vecuma grupas atzīst, ka 2024.gadā izdevies finanšu situāciju uzlabot. Līdzīga aina novērojama arī iedzīvotājiem ar augstiem (virs 1100 eiro) un vidēji augstiem (800 līdz 1100 eiro) ienākumiem, kuri atzīst - šis gads no finanšu skatupunkta izdevies sekmīgāks.

Tāpat dažādiem finansiālajiem izaicinājumiem vislabāk spējuši pielāgoties Rīgā un Vidzemē dzīvojošie,

kuri savas mājsaimniecības naudas lietas vērtē pozitīvāk nekā pārējos reģionos dzīvojošie.

Šogad nedaudz sašūpojusies iedzīvotāju pārliecība par savas darba vietas drošību, un tas ir negatīvākais vērtējums pēdējo četru gadu laikā, noskaidrots pētījumā.

Arī ienākumu pieaugumā pozitīvas pārmaiņas izjutuši vien 25%, kamēr negatīvas - 38%. Tajā pašā laikā noskaidrots, ka tieši ienākumu pieaugumā ir lielākais pozitīvo vērtējumu apmērs salīdzinājumā ar visu pārējo kritēriju vērtējumiem.

Kopumā statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju reālā darba alga "uz rokas" ir piedzīvojusi vērā ņemamu izrāvienu, pārspējot mājsaimniecību patēriņu, informē "Swedbank" pārstāvji.

Nauda. Foto: Evija Trifanova/LETA

Nauda. Foto: Evija Trifanova/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas