Ērču pārnēsātāji un ērču encefalīta vīruss – kas par to jāzina!?

Mostoties dabai, mostas arī nejaukie encefalīta pārnēsātāji – ērces. Tās sastopamas visur – mežos, pļavās un pat mūsu mājas pagalmā, ja neesam to kopuši. Gan putni, gan grauzēji, gan lielākie dzīvnieki spēj pārnest inficētas ērces lielos attālumos, tāpēc no tām jāuzmanās vienmēr. Īpaši bīstamas ir mitras, ēnainas vietas, aizsardzībai noder arī gari zābaki, garās bikses un jaka – uz apģērba ērces ir vieglāk pamanīt kā uz ādas.

Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss atrodas, galvenokārt, siekalu dziedzeros un siekalās. Noskaidrots, ka ap 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams.

Kādi simptomi novērojami cilvēkiem, kuri inficējušies ar encefalītu?

Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, 1-3 nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli. Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Vakcinācija pret ērču encefalītu – imunitāte visai dzīvei.

Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisku antivielu klātbūtnes noteikšanu asinīs un spinālā šķidrumā. Ērču encefalītam nav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz). Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei. Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija.

Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus. Vakcinācijas shēmas pilns pamatkurss ietver trīs vakcīnas devas. 1 – 3 mēnešus pēc pirmās vakcīnas devas ievadīšanas tiek ievadīta otrā vakcīnas deva. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām devām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešo devu ievada pēc 6 – 12 mēnešiem. Lai saglabātu imunitāti, ik pēc 3 – 5 gadiem nepieciešams ievadīt revakcinācijas devu. Pēc vakcinācijas periodā injekcijas vieta var būt sāpīga, iespējama neliela temperatūras paaugstināšanās. Pārbaudīts, ka vairāk kā 95% vakcinēto personu ir izveidojusies laba imunitāte.

Svarīgi zināt, ka vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, bērniem vakcinācija pret ērču encefalītu veicama no viena gada vecuma. Vakcināciju pēc parastās shēmas ieteicams veikt ziemas mēnešos. Ja vakcināciju veic vasaras periodā, tā veicama pēc ātrās vakcinācijas shēmas, lai ātrāk izveidotos antivielas (imunitāte).