Veģetatīvā distonija – bieži dzirdēts apzīmējums, kas, diemžēl, ne visiem ir līdz galam izprotams. Šo diagnozi veido vairāku pazīmju kopums, reizēm ārsti lieto apzīmējumu: somatoforma veģetatīva disfunkcija. Veģetatīvās distonijas izpausmes nav viennozīmīgas – katram pacientam izraisītāji un simptomi var būt atšķirīgi. Vienam būs sūdzības par sirdsklauvēm, citam par pastiprinātu nemieru, kāds cits izjutīs elpas trūkumu. Par to, kādi ir galvenie simptomi un kā efektīvi ārstēties, komentārus sniedz veselības centra “Vivendi” speciālisti.
“Pēc būtības “distonija” nozīmē organisma nepareizu darbošanos jeb disfunkciju. Veģetatīvā nervu sistēma regulē iekšējos orgānus un ķermeņa funkcijas, kas darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles. Ja cilvēks pastāvīgi pārslogo sevi vai ilgstoši izjūt stresu, organisms visus savus spēkus tērē slodzes un stresa izturēšanai, kas noved pie tā, ka emocijas nevar veselīgi izpausties un rodas kādu fizisku funkciju traucējumi. Ja pacientam ir sūdzības par veselību, nepieciešams sākotnēji vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai pārliecinātos, ka sūdzībām nav kāds organisks pamats. Būtu jāveic: elektrokardiogramma (lai pārliecinātos, ka nav sirds darbības traucējumu vai aizdomas par infarktu), vairogdziedzera pārbaude (lai izslēgtu pastiprinātu vairogdziedzera darbību, kas var izraisīt sirds paātrinātu sišanos); asins analīzes (pārbaudot arī kalcija, magnija un kālija līmeni, jo šo vielu trūkums var izraisīt dažus simptomus, kas raksturīgi veģetatīvajai distonijai). Ja visi rādītāji atbilst normai, tad ir nepieciešams vērsties pie psihoterapeita vai psihiatra,” skaidro veselības centra speciālisti.
Galvenie veģetatīvās distonijas simptomi ir šādi:
Sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana.
Atsevišķos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes, smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. Simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži pat panikas lēkmes.
Simptomus izraisa organisma pārpūle, kas noslogojuma rezultātā reaģē šādi – sirdsdarbība paātrinās, lielākā daudzumā asinīs izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas ķīmiska viela glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju, elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, ja tāda būs nepieciešama, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni, ja gadījumā fiziska darbība patiešām tiek realizēta.
Kā ārstēt?
Psihoterapija ir efektīva metode, lai mazinātu veģetatīvās distonijas izraisītos simptomus. Psihiatrs vai psihoterapeits pievērš uzmanību katra pacienta specifiskajiem simptomiem, tāpēc ne visiem ārstēšana būs vienāda. Dažiem pacientiem būs nepieciešami arī medicīniski līdzekļi, citiem speciālists ieteiks praktizēt relaksācijas vingrinājumus, palīdzēs sabalansēt dienas režīmu, ieteiks kā stabilizēt psihoemocionālo slodzi.
Psihoterapija var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat dažiem gadiem, tas atkarīgs no katra pacienta individuālās dzīves pieredzes un personības. Šī metode palīdz izprast slimības mehānismu, tāpēc tās izpausmes kļūst arvien retākas un vājākas, līdz izzūd pavisam. Lai gan slimība var atgriezties atkal, pacienti, kuriem psihoterapeits palīdzējis izprast savas emocijas, spēj tikt galā ar simptomiem.
Ārstēšanās procesā ir svarīgas psihoterapeita un pacienta savstarpējās attiecības – uzticēšanās un savstarpēja sapratne, tas ir pamatā veiksmīgai ārstēšanai.
Kas jāņem vērā ikdienā, lai izvairītos no veģetatīvās distonijas?
- Nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes. Fiziska slodze mazina iekšējo spriedzi, ierobežo adrenalīna un palielina endorfīna daudzumu asinīs. Fizisko slodzi katrs var izvēlēties, ņemot vērā savu fizisko stāvokli un tīkamākās sporta aktivitātes.
- Nedrīkst aizmirst par optimālu naktsmiegu. Neregulārs miega un nomoda režīms destabilizē nervu sistēmu.
- Jāatrod laiks emocionālai atslodzei. Pastaigas svaigā gaisā, tējas dzeršana vai relaksācijas vingrinājumi – viss, kas tev liek justies labi un atslābināti.
- Svarīgas ir radošas aktivitātes – dejošana, dziedāšana, teātra apmeklēšana, patīkamas mūzikas klausīšanās u.c. Tās palīdz izlādēt negatīvas emocijas, ko mēs uzkrājam dienas laikā.
Ja neesi pārliecināts par savu emocionālo stāvokli, vari izpildīt trauksmes pašnovērtēšanas testu, kas palīdzēs noteikt tavu šī brīža situāciju. Veselības centrs “Vivendi” aicina vērsties pie speciālistiem laicīgi un nebaidīties meklēt palīdzību, tādejādi samazināsiet ciešanas un ārstēšanās būs efektīvāka, prasīs mazāk pūļu.