Eiropas Savienība (ES) otrdien sākusi izmeklēšanu pret sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", pastāvot bažām, ka šīs platformas nespēj novērst dezinformāciju pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Izmeklēšana tiek veikta saskaņā jauno ES Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), kas vēršas pret nelikumīgu saturu tiešsaistē un prasa lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem darīt vairāk, lai aizsargātu lietotājus tiešsaistē.

Eiropas Komisija (EK) paziņoja par aizdomām, ka "Facebook" un "Instagram" mātesuzņēmuma "Meta" veiktā reklāmu moderēšana ir nepietiekama un ka apmaksātu reklāmu pieaugums šajos apstākļos varētu kaitēt "vēlēšanu procesiem un pamattiesībām, tai skaitā patērētāju aizsardzības tiesībām".

ES vadītāji ir īpaši noraizējušies par Krievijas mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu un graut Eiropas demokrātiju.

Izmeklēšanas mērķis ir pārliecināties, ka tiek veikti efektīvi pasākumi, lai nepieļautu, ka "Instagram" un "Facebook" vājās vietas tiek izmantotas ārvalstu iejaukšanās mēģinājumos, paziņoja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

"Mums ir aizdomas, ka "Meta" veiktā moderēšana ir nepietiekama, ka tai trūkst caurspīdīguma attiecībā uz reklāmu un satura moderēšanas procedūrām," norādīja ES konkurences komisāre Margarēte Vestagere.

Digitālo pakalpojumu akts pastiprina tiešsaistes uzņēmumu atbildību par satura moderēšanu un prasa lielajām platformām pārvaldīt un mazināt riskus, ka to pakalpojumi var kaitēt vēlēšanu procesam. DSA ļauj EK piemērot platformām soda naudu līdz 6% no gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tās adekvāti nenovērtēs un nereaģēs uz šādiem riskiem.

Kopš 2023.gada augusta DSA prasības tiek piemērotas noteiktām platformām, kurās ir vairāk nekā 45 miljoni ES lietotāju (10% ES iedzīvotāju), tā sauktajām ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām. Šo platformu vidū ir arī "Instagram" un "Facebook", "Amazon", "Snapchat", "TikTok" un "YouTube".

"Meta" nekomentēja ES izmeklēšanu, bet paziņoja, ka uzņēmumam ir "labi izstrādāts process risku identificēšanai un mazināšanai mūsu platformās".

"Mēs ceram turpināt sadarbību ar Eiropas Komisiju un sniegt tai sīkāku informāciju par šo darbu," piebilda "Meta" pārstāvis.

Brisele ir īpaši nobažījusies par to, ka "Meta" nav efektīva instrumenta, ar ko uzraudzīt vēlēšanas pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām. EK norādīja uz "Meta" lēmumu slēgt digitālo rīku "CrowdTangle", kas tika izmantots, lai izsekotu viltus informācijas izplatīšanos tiešsaistē. "Meta" paziņoja, ka tā aizstās "CrowdTangle" ar jaunu tehnoloģiju "Content Library", kas vēl atrodas izstrādes stadijā.

EK norādīja, ka uzņēmumam ir piecas darba dienas, lai paskaidrotu, kādus pasākumus tas ir veicis, lai mazinātu "CrowdTangle" ekspluatācijas pārtraukšanas radītos riskus.

"Facebook" un "Instagram" ir vairāk nekā 260 miljoni aktīvo lietotāju mēnesī.

ES veic plašu izmeklēšanu, tai skaitā par "Meta" pasākumiem, lai samazinātu politiskā satura iekļaušanu "Facebook" un "Instagram" ieteikumu sistēmās. Brisele bažījas, ka tas varētu būt pretrunā ar DSA noteikumiem par caurspīdīgumu.

ES arī ir aizdomas, ka "Meta" mehānisms, kas ļauj atzīmēt nelikumīgu saturu, nav pietiekami viegli pieejams vai lietotājam draudzīgs, norādīja EK.