Foto: Edijs Pālens/LETA
Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.
Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.
Vienlaikus FM pauž uzskatu, ka vispārējam ienākumu deklarēšanas pienākumam iespējama arī netieša ietekme uz apliekamo ienākumu deklarēšanas disciplīnu, jo šobrīd daļa fizisko personu ar augstiem ienākumu nedeklarēšanas riskiem vispār neiesniedz gada ienākumu deklarāciju. Tādējādi netiek sniegta informācija par visiem ienākumiem, personai, iespējams, pat neapzinoties to, ka ne visi gūtie ienākumi bijuši aplikti ar nodokļiem ienākumu izmaksas vietā.
Ja fiziskai personai ir pienākums apstiprināt kopējo gūto ienākumu summu, palielināsies personas atbildība par deklarēto ienākumu pilnīgumu,
uzskata FM. Tas var motivēt fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem.
Pašlaik visās trijās Baltijas valstīs iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa vajadzībām ir līdzīga, skaidro FM pārstāvji. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma ir balstīta uz to, ka, ja iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur ienākuma izmaksas vietā, piemēram, no algota darba ienākuma, tad ienākuma izmaksātājs nodokļu administrācijai sniedz informāciju par personai izmaksāto ienākumu un ieturēto nodokli. Savukārt fiziskā persona pati deklarē tos ienākumus, par kuriem nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas - ar nodokli apliekamos ienākumus, kā arī no noteikta sliekšņa ar nodokli neapliekamos ienākumus.
Piemēram, Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija ir jāiesniedz tad, ja par attiecīgo gadu ir gūts ar nodokli apliekams ienākums un no šī ienākuma nodoklis nav ieturēts, skaidro FM pārstāvji. Jebkurā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija ir obligāti jāiesniedz tiem nodokļu maksātājiem, kuri saņem ienākumus no ārvalstīm.
Ņemot vērā, ka vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts ir ļoti nozīmīgs jautājums visai Latvijas sabiedrībai, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) rosinājis par tā saturu un ieviešanu nodrošināt plašākas diskusijas un konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī izņemt šos likuma grozījumus no nākamā gada valsts budžeta paketes.
Jau ziņots, ka valdība 17.oktobrī nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.
Ikgadējs vispārējs iedzīvotāju ienākumu deklarēšanās pienākums būtu spēkā no 2025.gada par 2024. taksācijas gadu, paredzēja valdības 9.oktobrī atbalstītie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, ar kuriem bija plānots pilnveidot vispārējo ienākumu deklarēšanas sistēmu.
Ar likumprojektu bija paredzēts noteikt, ka deklarācija nebūs jāsniedz, ja no citas fiziskās personas taksācijas gadā būs saņemti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 100 eiro.
Foto: Edijs Pālens/LETA