Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Vienlaikus gan ministrs norādīja, ka kopumā "dronu mūra" ideja ir atbalstāma, tikai "jāskatās, kā mēs to varam sinhroni izveidot".

Kā ziņots, reģiona valstis ir vienojušās izveidot "dronu mūri" no Norvēģijas līdz Polijai, lai ar bezpilota lidaparātiem aizsargātu savas ārējās robežas, piektdien paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

Pēc tikšanās Rīgā ar kolēģiem no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Norvēģijas, Bilotaite sacīja, ka fiziskas robežas infrastruktūras un tās novērošanas papildināšana ar dronu un citām tehnoloģijām ļautu aizsargāties pret nedraudzīgu valstu provokācijām un novērst kontrabandu.

Kā teica Lietuvas iekšlietu ministre, tagad visas valstis izvērtēs, kas ir jāpaveic, un tad ar ekspertu, nacionālo institūciju palīdzību tiks izstrādāts plāns "dronu mūra" izveidei. Viņa atzina, ka nav zināms termiņš ieceres īstenošanai, bet tam vajadzētu izmantot Eiropas Savienības līdzekļus.

Pirms tam Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss un Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektora vietnieks Veiko Kommusārs paziņoja par plānu Baltijas valstīs izveidot aizsardzības spējas bezpilota lidaparātu atklāšanai un notriekšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ap lielākajām reģiona pilsētām.

"Tāda mēroga pasākums ir unikāls. Dronu novērošanas un pretdronu spējas ir ļoti svarīgas gan atturēšanas, gan mūsu austrumu kaimiņa ietekmes aktivitāšu novēršanai," uzsvēra ministrs.

Igaunijas iekšlietu ministrs sacīja, ka diemžēl mums arvien vairāk jābūt gataviem situācijām, kad Krievija mēģinās traucēt ikdienas dzīvi, izmantojot dronus, jo fiziski piekļūt Igaunijas teritorijai kļūst arvien grūtāk.