pexels.com
Galvassāpes, kuras pavada plecu joslas muskulatūras spranda saspringums un sāpes, ir bieža sūdzība ārsta kabinetā. Ne vienmēr šo sāpju iemesls ir meklējams kakla skriemeļu un muskuļu izmaiņās. Pareiza galvassāpju diagnostika un ārstēšana šajā gadījumā var būt pietiekami izaicinoša.
Kopumā galvassāpes izšķir divās daļās:
1. Galvassāpes, kas norit kā galvassāpju slimība
Tās parasti nav saistītas ar citu saslimšanu, šajā gadījumā sāpes kakla daļas muskulatūrā, sprandā un plecos ir kā galvassāpes pavadošie simptomi, nevis sāpju rašanās iemesls. Biežāk sastopamā galvassāpju slimība, kas var līdzināties cervikogēnām, jeb muguras kakla daļas izraisītām galvassāpēm ir saspringuma tipa galvassāpes ar perikraniālo muskuļu sasprindzinājumu. Šāda diagnoze tiek aprakstīta starptautiskajā galvassāpju klasifikatorā, un šīm galvassāpēm ir diagnostiski kritēriji:
• Galvassāpju epizode ilgst 30 min-7 dienas
• galvassāpes ir spiedoša rakstura
• vieglas vai vidēji stipras intensitātes
• galvassāpes nepastiprinās pie ikdienas fiziskas aktivitātes, kā piemēram, staigāšana vai uzkāpšana pa trepēm.
• Galvassāpes var noritēt ar sliktu dūšu/vemšanu, un nepatiku uz skaņu vai nepatiku uz gaismu.
• Plecu joslas muskulatūra un galvas pamatnes muskulatūra ir saspringusi, piespiežot kairinājuma punktos, rodas sāpes.
Bieži saspringuma tipa galvassāpes saitītas ar mazkustīgumu, vienveidīgu darba pozu, nervozitāti, nogurumu un sliktu garastāvokli.
2. Galvassāpes, kas rodas kādas slimības dēļ
Tās izraisa izmaiņas mugurkaulāja kakla daļas skriemeļos, muskuļos, nervos, u.c muguras kakla daļā esošos audos. Pārmaiņas šajos audos var noritēt ar galvassāpēm, tad tās sauc par cervikogēnām galvassāpēm, taču ne vienmēr tas tā ir. Izmaiņas kakla skriemeļos- kā, piemēram, osteohondroze, spondiloze ir bieži sastopama rentgenoloģiska atradne pat jauniem cilvēkiem, tomēr ne visi sūdzas par galvas un/vai kakla, sprandas sāpēm. Daļa cervikogēnu galvassāpju var rasties saistībā ar nesenu kakla traumu, kas gūta, piemēram sportojot vai biežāk, transporta līdzekļu sadzīvas negadījumos. Cerviogēnas galvassāpes var rasties arī gadījumos, kad guļot ieņemta neērta gulēšanas poza.
Cervikogēnu galvassāpju biešākie simptomi: sāpes vienā sejas vai kakla pusē; stīvums sprandas, plecu joslas muskulatūrā; sāpes, kas parādās klepojot vai šķaudot; sāpes biežāk parādās īpašās galvas un kakla pozās. Sāpes no kakla izstarojas uz pakausi, pauri, deniņiem, pieri un ap acīm.
Cervikogēnu galvassāpju diagnosticēšanai ārstam nepieciešami papildus izmeklējumi, kas pierāda kādu bojājumu mugurkaulāja kakla daļas skriemeļos, starpskriemeļu locītavās, saitēs, vai muskuļos, tomēr, kā jau augstāk minēju, ne visiem pacientiem kuriem ir šādas izmaiņas arī novēro galvassāpes.
Biežāk cervikogēnas galvassāpes saistāmas ar darba pozas īpatnībām- biežāk autovadītājiem, frizieriem, biroja darbiniekiem-tiem, kuru darba pozai raksturīgs tas, ka neapzināti pleci noslīgst uz leju un zods izvirzās uz priekšu- tādējādi rodas pārka liela muguras kakla un plecu joslas daļas muskuļu spiedze un tie sāk sāpēt. Tādējādi šīm galvassāpēm raksturīgs tas, ka mainot galvas pozu, izkustoties un izvingrinoties tās atvieglojas.
Ārstēšana
Cervikogēnu galvassāpju ārstēšanai visbiežāk tiek rekomendēti bezrecepšu pretsāpju/pretiekaisuma līdzekļi, kā aspirīns, ibuprofēns, paracetamols, diklofenaks. Var tikt izrakstīti arī muskulatūru atslābinoši līdzekļi. Reizēm var tikt veiktas sāpju punktu blokādes, pēc nepieciešamības varbūt pat ķirurģiska iejaukšanās.
Savukārt saspringuma tipa galvassāpju ārstēšanā kā pamata ārstējošs līdzekļi var tikt izmantoti pretsāpju antidepresanti vai pretepilepsijas līdzekļi, tiem pievienojot muskulatūru atslābinošus līdzekļus.
Tomēr abu grupu galvassāpju ārstēšanā liela nozīme tiek piešķirta pareizai plecu un kakla muskulatūras vingrināšanai, tās galvenais mērķis- stiprināt muskulatūtu, uzlabot kustību apjomu muguras kakla daļā un veicināt pareizu muskulatūras balansa veidošanos.
Ar panākumiem abu galvassāpju veidu ārstēšanā var tikt izmatota masāžas terapija, osteopātija, akupunktūra un relaksācijas treniņi, tomēr pirms to izmantošanas rekomendējama speciālista konsultācija.
Stipru cervikogēnu un saspringuma tipa galvassāpju gadījumā vajadzētu:
• izvairīties no aktivitātēm, kas pastiprina sāpes
• vairākas reizes dienā 15 minūtes izmantot vēsas vai siltas kompreses spranda/pieres rajonā
• Guļot sēdus jāizmanto kakla spilventiņš, kas neļautu galvai pārlieku noslīgt sānus
• Stāvot, staigājot un sēžot pareizi jāpielāgo galda, darbarīku, krēsla un roku balstu augstums, kā arī jāievēro pareiza stāja.
Ja galvassāpes, kas saistītas ar kakla muskulatūras sāpēm, un cervikogēnas galvassāpes ilgstoši neārstē, tās var kļūt hroniskas un ļoti mokošas. Hroniskas sāpes mazina dzīves kvalitāti, darba spējas un pasliktina savstarpējās attiecības, tādēļ ļoti svarīgi vērsties pie speciālista lai tās laicīgi atpazītu un meklētu atbilstošu ārstēšanu.
pexels.com